• Bārbala,
  • Līksma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Vai Latvijas seniori spēs sasniegt Skandināvijas uzplaukumu (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 14:45, 31.03.2024


Lai būtiski nepazeminātos dzīves kvalitāte, pensijai vajadzētu būt vismaz 70-80% apmērā no pirmspensijas ienākumiem.


Veca cilvēka dzīve nāk ar daudziem izaicinājumiem.

Ikgadējais Mercer globālais pensiju indekss jau vairākus gadus pēc kārtas Nīderlandi un Dāniju ierindo starp valstīm ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Latvija šajā indeksā nav iekļauta, tomēr, lai arī kopumā pensiju sistēma pie mums ir labi izveidota un liberāla, ir vairākas lietas, ko varam no "līderēm" mācīties. Pensiju eksperts Atis Krūmiņš skaidro pensiju sistēmu atšķirības un ko no tām varam aizgūt.

Uzkrāj par nodzīvotajiem gadiem valstī

Pensiju sistēmas Nīderlandē un Dānijā līdzīgi kā lielākajā daļā attīstīto valstu, tajā skaitā Latvijā, sastāv no trim līmeņiem, kur pirmais līmenis ir valsts garantētā pensija. Taču Nīderlandē un Dānijā pensijas apmērs nav atkarīgs no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet gan no tā, cik ilgi cilvēks ir nodzīvojis un/vai strādājis valstī. Par katru nostrādāto vai nodzīvoto gadu persona uzkrāj 2% no valsts pensijas. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš nodzīvojis vai strādājis valstī 50 gadus, saņems 100% no noteiktās summas.

"Nīderlandē, izmaksājot pensiju, ņem vērā arī personas sociālos apstākļus. Vientuļš pensionārs var saņemt pensiju aptuveni 2070 eiro apmērā, kas ir 70% no minimālās mēneša darba algas. Savukārt personas, kuras dzīvo ar partneri, saņem mazāku pensiju - līdz 50% no minimālās mēneša algas," skaidro A. Krūmiņš.

Dānijā valsts pensija ir atkarīga arī no tā, cik ilgi cilvēks ir nodzīvojis valstī. Piemēram, cilvēki, kuri Dānijā nodzīvojuši 40 gadus, 2023.gadā saņēma fiksētu pensiju aptuveni 878 eiro mēnesī. Tā ir aptuveni viena piektā daļa no Dānijā dominējošā vidējā atalgojuma. Summa ir proporcionāli mazāka, ja valstī pavadīts īsāks laika periods. Trūcīgākie pensionāri saņem papildu pensiju, kas var sasniegt vēl aptuveni 1000 eiro.

Otro līmeni veido kopā ar darba devējiem

Dānijas un Nīderlandes pensiju lielākā daļa ir otrajā līmenī uzkrātie līdzekļi. Tajā iesaistīti iedzīvotāji un viņu darba devēji. Lai gan iedzīvotājiem Nīderlandē pensiju otrajā līmenī nav obligāti jāpiedalās, tomēr 90% izvēlas to darīt. Darbinieki, savstarpēji vienojoties ar darba devēju, ik mēnesi noteiktu procentu no algas ieskaita pensiju otrajā līmenī, un attiecīgu daļu pieskaita arī darba devējs. "Otrā līmeņa pensiju fondi Nīderlandē ir bezpeļņas organizācijas, kuras stingri reglamentē likums. Iedzīvotāji fondiem ļoti uzticas un seko līdzi to rezultātiem. Šāds pensiju modelis mudina darbiniekus pēc iespējas vairāk iesaistīties pensijas uzkrāšanā," stāsta eksperts.

Arī Dānijā otrais līmenis darbojas līdzīgi. Vidēji Dānijas iedzīvotāji un darba devēji šajā līmenī iemaksā ap 12% no darbinieka gada atalgojuma. Latvijā iemaksas pensiju otrā līmeņa fondos veido tikai 6% no darbinieka algas.

Iedzīvotāju privātas iemaksas

Pensiju trešo līmeni Nīderlandē un Dānijā parasti izmato tie, kuriem nav iespēju piedalīties otrajā līmenī, piemēram, pašnodarbinātas personas. Trešais līmenis ir privāts, un, līdzīgi kā Latvijā, valstis veicina papildu uzkrāšanu, piešķirot nodokļu atvieglojumus iemaksām.

"Arī Latvijā dalība trešajā līmenī ir brīvprātīga, tomēr bez tās var būt grūti nodrošināt ieteicamo pensijas apmēru, lai vecumdienas būtu pēc iespējas finansiāli neatkarīgākas. Lai gan pašu iedzīvotāju un tostarp darba devēju iesaiste varētu būt augstāka, tomēr ar katru gadu iemaksu apjoms un dalībnieku skaits palielinās," atzīst A. Krūmiņš.

Papildu uzkrājumu ietekme tikai pieaugs

Augstā iedzīvotāju izpratne par finansēm, nākotnes labklājību, ilggadējas krāšanas tradīcijas, atbildīga valsts politika un darba devēju iesaiste ir radījusi tādu sistēmu, ka Dānijas un Nīderlandes iedzīvotāji vecumdienas var sagaidīt bez raizēm par finansiālo nodrošinājumu.

Lai būtiski nepazeminātos dzīves kvalitāte, pensijai vajadzētu būt vismaz 70-80% apmērā no pirmspensijas ienākumiem. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākajiem datiem Latvijas iedzīvotāju pensija vidēji garantētu tikai 52,8% no darba algas, kamēr Nīderlandē tie ir 93,2%, bet Dānijā 77,3%. "Šādus rādītājus šo valstu iedzīvotāji sasniedz, paši aktīvi rūpējoties par savu pensiju un papildus uzkrājot. Jāņem vērā, ka, sabiedrībai novecojoties, sociālās sistēmas spēja nodrošināt pienācīgu vecuma pensiju vājināsies, tāpēc, lai kompensētu straujo ienākumu samazināšanos vecumdienās, arvien lielāka loma būs papildu uzkrājumiem, tostarp pensiju 3. līmenim," skaidro A. Krūmiņš.

"Lai uzlabotu Latvijas pensionāru finansiālo nodrošinājumu, ir konstanti jāturpina iedzīvotāju izglītošana, kā arī jāveicina pašu iedzīvotāju, kā arī darba devēju iesaiste pensiju 3. līmenī un jāņem piemērs no labākajām pensiju sistēmām," uzskata eksperts.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Čakšas ienākumi pērn palielinājušies par 71 439 eiro

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) pērn guvusi ienākumus 112 503 eiro apmērā, kas ir par 71 439 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, kad viņa pamatā strādāja par Saeimas deputāti, liecina valsts amatpersonas iesniegtā deklarācija par 2023.gadu.

Sabiedrība Tiesu ekspertīžu iestāžu reformu piedāvā atlikt vai vispār apturēt

Tieslietu ministrija (TM) piedāvā tiesu ekspertīžu iestāžu reformu atlikt līdz 2027.gada beigām vai apturēt to vispār, jo atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par risinājumiem, attiecīgi 2024.gadā neizdosies iekļauties termiņos un īstenot iepriekš plānotos uzdevumus, liecina TM sagatavotā prezentācija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Sabiedrība Rinkēvičs: konkurss uz LIAA direktora amatu noslēdzās mazliet jocīgi

Konkurss uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu noslēdzās "mazliet jocīgi", šādu vērtējumu trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sabiedrība Valsts valodas eksāmens varētu būt jākārto vēl 3100 Krievijas pilsoņiem

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem valsts valodas zināšanu prasību plānots piemērot vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu.

Lasiet arī

Sabiedrība Iestājas par to, lai visiem pensiju saņēmējiem tiktu pārskatīts pensijas apmērs

Nepieciešams virzīties uz "bāzes pensijas" noteikšanu visiem vecuma pensijas saņēmējiem - līdzīgi kā tas jau ir gan Igaunijā, gan Lietuvā.

Sabiedrība Vairāk nekā 80% topošo pensionāru Latvijā neseko līdzi uzkrājumiem (+VIDEO)

Ienesīgumu starpība var būt ievērojama pat starp ļoti līdzīgiem ieguldījumu plāniem.

Sabiedrība Labklājības ministrs plāno iestāties par visas pensijas summas indeksāciju

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) plāno iestāties par visas pensijas summas indeksāciju, informē Labklājības ministrija.

Sabiedrība 16 procenti no visiem vecuma pensionāriem saņem minimālo pensiju!

Uldis Augulis atbalsta visas pensijas summas indeksāciju.