Rēzeknes sociālais dienests: «Objektīvā situācija liek pieņemt skarbus lēmumus»

2024. gadā Rēzeknes valstspilsētas pārvaldes “Sociālais dienests” ieņēmumu daļa ir 8,01 miljoni eiro, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2023. gadā. Ja skatās procentuāli, tad 40% jeb 3,2 miljoni eiro no šiem līdzekļiem ir pašvaldības dotācija pārvaldes pamatfunkciju izpildei, 323 tūkstoši eiro – pašvaldības finansējums infrastruktūras uzturēšanai un deinstitucionalizācijas (DI) projektā izveidoto pakalpojumu nodrošināšanai.

Pārvaldes “Sociālais dienests” vadītājs Gunārs Arbidāns: “Sākot ar 2024. gadu, valsts kompensācija DI projektā izveidoto pakalpojumu nodrošināšanai vairs nav pieejama, tāpēc pašvaldībai bija jāmeklē papildu līdzekļi, lai turpinātu atbalstīt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un personas ar garīga rakstura traucējumiem. Salīdzinājumā ar 2023. gadu pašvaldības dotācija ir palielinājusies par 10,8%.”

Pārvaldes “Sociālais dienests” izdevumu daļa, salīdzinot ar 2023. gadu, ir palielinājusies un veido 8,2 miljoni eiro. Izdevumu lielākā daļa paredzēta darbinieku atalgojumiem – 5,2 miljoni eiro. Šajā izdevumu pozīcijā summa palielinājusies par 257,1 tūkst. eiro (5%) saistībā ar minimālās mēnešalgas palielināšanu uz 700 eiro, kā arī ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanu.

G. Arbidāns vietnei rezekne.lv norāda, ka sociālā budžeta izstrāde ierobežotu finansiālo līdzekļu apstākļos nebija viegls uzdevums, jo izdevumi obligāto sociālo funkciju nodrošināšanai ik gadu aug, nemaz nerunājot par papildu pienākumiem, ko valsts uzveļ pašvaldību plecos bez pietiekama finansiāla atbalsta. “Objektīvā situācija diktē savus noteikumus un liek pieņemt skarbus lēmumus. Lai nodrošinātu obligāto sociālo pakalpojumu paketi, izmaksātu darbiniekiem algas, kuras jau tāpat nav lielākās reģionā, uzturētu infrastruktūru, nācās savilkt jostu ciešāk.”

Un tiešām, pārvaldes “Sociālais dienests” budžets nepieļauj nekādas pārmērības. Izdevumu daļā iekļautas faktiskās izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, ēdināšanas pakalpojumiem (palielinājums par 15%) un veselības aprūpes pakalpojumiem (pieauga par 10,3 tūkst. eiro), minimālas izmaksas par inventāra iegādi kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai pensionāriem un dažas citas pozīcijas.

G. Arbidāns: “Mēs nerunājam par attīstību 2024. gadā. Vienīgais, ko šogad varam izdarīt pašu spēkiem, ir kosmētiskais remonts Pensionāru sociālo pakalpojumu centra istabās. Tāpat esam ieplānojuši līdzekļus tehniskās dokumentācijas izstrādei energoefektivitātes un vides pieejamības uzlabošanai pansionāta ēkā. Mūsu nākamais uzdevums ir atrast šiem mērķiem ārējo līdzfinansējumu 100% apmērā.”

Lai nodrošinātu sociālās struktūras funkcionēšanu minimālā, bet stabilā līmenī, Rēzeknes pašvaldībai bija jāpieņem vairāki nepopulāri lēmumi. Jau pērn tika lemts par 13,25 slodžu optimizāciju. Šogad tika apstiprināts cenrādis dažādiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti DI projektā. Te jāpiebilst, ka pašvaldība, izvērtējot savas iespējas, tomēr izvēlējās arī turpmāk uzņemties finansiālā sloga daļu. Saistībā ar saimniecisko izdevumu palielināšanos, no 1. marta cenas Pensionāru sociālo pakalpojumu centra pakalpojumiem tika paaugstinātas uz 805,90 eiro, bet tas joprojām paliek viens no zemākajiem pansionāta pakalpojumu izcenojumiem reģionā.