Latvijā varētu ierobežot iespējas deklarēties īpašumā bez īpašnieka atļaujas

Iniciatīvas autors rosina likumā noteikt prasību pēc īpašnieka apstiprinājuma "latvija.gov.lv" visām personām, kuras vēlas deklarēties jebkurā īpašumā, lai novērstu gadījumus, kad īpašumā bez kāda tiesiska pamata ir deklarējušās nepazīstamas personas.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš akcentēja, ka 12. un 13.Saeimā ir bijušas līdzīgas diskusijas. Pagājušajā Saeimā tika skatīts, bet netika atbalstīts likumprojekts par precizējumiem dzīvesvietas deklarēšanā. Izmaiņas netika atbalstītas, jo tika saskatīts nesamērīgs administratīvais slogs. Tajā brīdī bijuši fiksēti ap 200 gadījumi, kad personas bija deklerējušās kādā dzīvesvietā bez tiesiska pamata, bet šobrīd fiksēti ap 400 šādi gadījumi, teica Vītoliņš.

IeM pārstāvis sacīja, ka elektroniska sistēma deklarēšanai, kas paredzētu izsūtīt elektronisku paziņojumu īpašniekam, provizoriski varētu izmaksāt 50 000 eiro. Turklāt ne visi iedzīvotāji izmanto elektroniskās ierīces, tādēļ esot jānodrošina šāds pakalpojums arī pašvaldībā.

Saeimas priekšsēdētāja, deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) novērtēja, ka šī ir laba iniciatīva, jo fakts, ka bez īpašnieka ziņas var deklarēties viņa īpašumā, ir slikts signāls, sacīja politiķe. Mieriņa atzīmēja, ka praksē ir bijuši vairāki gadījumi, ka vienā īpašumā ir deklarējušies vairāk nekā 40 cilvēki. Viņus ir iespējams izdeklarēt, bet tas aizņem laiku un enerģiju, teica Mieriņa, uzsverot, ka nav patīkami uzzināt, ka tavā mājā ir piedeklarējies kāds svešinieks.

Deputāts Māris Sprindžuks (AS) uzskata, ka vajadzētu sakārtot koncepciju par personas deklarēto adresi un tiesībām saņem pakalpojumu pašvaldībā tuvumā dzīvesvietai. Politiķa ieskatā, tās ir divas dažādas lietas, bet Latvijas gadījumā "saputrotas vienā likumā", līdz ar to arī ir redzamas sekas, kas izpaužoties kā deklarēšanās bez īpašnieka atļaujas.

Sprindžuks rosināja izveidot jaunu valsts sasniegšanas principu, proti, līgumu ar pašvaldību, tādējādi izveidojot divas paralēlas adrešu sistēmas, kā tas ir citur Eiropā. Opozīcijas deputāts uzskata, ka deklarēties ir arhaistiska pieeja, tāpēc jārada jauns pamats, kas prasīs daudz likumu izmaiņas.

Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) atzīmēja, ka daudzas personas ir deklarējušās galvaspilsētas graustos, kā arī bieži vien deklarējas dažādās adresēs, lai bērni varētu iet konkrētās Rīgas skolās.

Latvijas Pašvaldību savienības vērtējumā, vajadzīgs saprātīgs un mūsdienu tehnoloģijām atbilstošs risinājums.