Politiķa izvirzītā tēma satrauc daudzus patriotiski noskaņotus latviešus.
Iekšējās drošības apakškomisiju vada Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Edvīns Šnore. Kā viņš nesen norādīja sociālajā tīklā X (agrāk Twitter), starp viņa paaudzes cilvēkiem, Latvijā dzimušiem krieviem, ir daudz tādu, kas neciena valsts valodu.
"Nekad nav bijušas nekādas integrācijas ilūzijas. Okupanti neintegrējas", - tā Šnore. Viņu atbalstīja arī vairāki komentētāji:
Kārlis: "Kopš 2022. gada februāra vairs nav nekādu ilūziju. Nulle! Un tieši valodas jautājums ir tas galvenais klupšanas akmens pat priekš tā sauktajiem ''labajiem krieviem''. Atliek pacelt valodas jautājumu... un ''HOP!''... ''Labā krieva'' šovinistiskā āža kāja izlīdusi. Klasika!"
Anita Legzdina: "Okupants apzīmē ne tikai cilvēka darbību, bet arī viņa domāšanu, pasaules uzskatu. Okupantam paaudžu paaudzēs kultivēta pārliecība, ka viņam ir tiesības, un okupēto zemju pamatiedzīvotāju pienākums pielāgoties okupantam, nevis otrādi. Un runas par okupantu integrāciju ir absurdas".
Guntars Stinka: "Francijā valsts galvenajos TV kanālos tu nevari strādāt, ja tev nav perfekta valoda, bez reģionāla akcenta. Skarbi, bet tā tas ir. Jā, dzīve ir nežēlīga. Mūsu TV tas dažreiz tā griež ausis, ka ir neizturami skatīties. P.S. Bet kopumā es ļoti atbalstu latgaliešu valodu ;)"