Jaunākie partiju reitingi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām liecina, ka "Jaunā Vienotība" (JV) ir zaudējusi savas līderpozīcijas un šo politisko spēku apsteigusi Nacionālā apvienība (NA), ceturtdien vēsta Latvijas Televīzija.
Pēc trim mēnešiem notiks EP vēlēšanas, kurām iesniegti 16 partiju saraksti.
Ja vēlēšanas notiktu martā, par NA balsotu 10,3% vēlētāju, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tādējādi NA izvirzījusies reitingu priekšgalā.
Savukārt līderpozīciju zaudējusi premjeres pārstāvētā JV, par kuru marta sākumā gatavi balsot bija 9,3% aptaujāto, kas ir 0,9 procentpunktu kritums mēneša laikā.
Trešajā vietā ir partija "Saskaņa", kuras reitings kāpis par 0,5 procentpunktiem, sasniedzot 6,8%.
Pēc tam seko partija "Progresīvie", kurai martā ir 0,2 procentpunktu kāpums salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš un sasniegti 5,6%, bet "Latvijas attīstībai" - 5,4%, kas ir kritums par 0,4 procentpunktiem, salīdzinot ar februāri.
Par 1 procentpunktu kāpis atbalsts partijai "Latvijai pirmajā vietā" - martā par šo politisko spēku balsot sola 5,3% aptaujāto.
Savukārt atbalsts samazinājies partijai "Stabilitātei!", par kuru martā balsotu 4,1% , bet februārī - 4,7%. Par "Apvienoto sarakstu" balsotu 3,6% aptaujāto, bet februārī tādu bija 4,3%.
"Suverēnajai varai" atbalstu martā sola 2,6%, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) - 2,4%, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) - 1,9%. Vienāds atbalsts - 1,3% - ir Centra partijai un "Kustībai "Par!"", "Apvienībai Jaunlatvieši" - 1,1%, bet zem 1% ir divi saraksti - "Tautas varas spēks" un "Tauta. Zeme. Valsts." ar attiecīgi 0,4% un 0,2% aptaujāto atbalstu.
Izvēli, par ko balsot, nav izdarījuši 21,4%, bet 17% atzina, ka vēlēšanās nepiedalīsies.
Ņemot vērā partiju popularitāti starp balsstiesīgajiem, kuri aptaujas brīdī bija izlēmuši, par ko balsot, un ņemot vērā pilsoņu gatavību piedalīties vēlēšanās, redzams, ka 5% barjeru februārī pārvarētu astoņas partijas. Zem 5% barjeras patlaban arī ir astoņas partijas, tostarp koalīcijā esošā ZZS.
Pētījuma centrs "SKDS" aptaujāja 1505 Latvijas pilsoņus.