Pārbūvēs ģenerālprokuratūras ēku Rīgā, Kalpaka bulvārī

Ģenerālprokuratūras ēkas pārbūves projekta laikā ir iecerēts veikt būvdarbus, kas ietvers ēkas tehniskās un vizuālās atjaunošanas darbus, kā arī telpu pielāgošanu ģenerālprokuratūras vajadzībām. Projekts paredz nodrošināt ēkas vēsturisko elementu saglabāšanu, atjaunošanu un restaurāciju, veikt ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.

Iecerētais būvdarbu termiņš ir 22 mēneši no līguma parakstīšanas brīža.

Iepirkuma procedūra, kas saistīta ar ģenerālprokuratūras ēkas pārbūvi Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, notiek saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu. Tas ir slēgta konkursa process, kas tiek veikts divos posmos, kur ģenerāluzņēmējam tiks noteikta prasība pēc Industriālā drošības sertifikāta ar iespēju atsevišķu darbu veikšanā piesaistīt apakšuzņēmējus bez Industriālā drošības sertifikāta.

Kandidāti, kas var piedalīties procedūrā, ir fiziskas vai juridiskas personas, publiskās institūcijas vai to apvienības, kuras piedāvā pakalpojumus atbilstoši iepirkuma priekšmetam un atbilst iepirkuma dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām.

Ņemot vērā, ka ģenerālprokuratūras ēka ir publiska ēka, kuras platība pārsniedz 1000 kvadrātmetru, tā attiecīgi ietilpst trešās grupas ēku kategorijā un iepirkums tiek veikts atbilstoši Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasībām, nodrošinot ēkas ilgtspējību un projekta atbilstību ZPI noteikumiem.

Zemesgabals Rīgā, Kalpaka bulvārī 6, atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un ir tā nozīmīga daļa, tāpat ēka Kalpaka bulvārī 6 (īres nams) ir arī vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Pārbūves darbus plānots veikt, liekot uzsvaru uz vēsturisko elementu saglabāšanu. Projektā iecerēta iekšpagalma rekreācijas zonas izveide, vienlaikus saglabājot tā nozīmi kā piegādes, saimniecības un piekļuves zonai, kā arī tiks nodrošināti ilgtspējas risinājumi, piemēram, alternatīvās enerģijas ieguve un e-mobilitātes risinājumi, norāda VNĪ pārstāvji.

Projektā paredzēts paplašināt durvju ailas, nodrošinot ieeju bez līmeņu starpībām no pagalma puses, kā arī izbūvēt jaunu liftu. Apmeklētājiem paredzētajās telpās plānots uzstādīt bezkontakta durvis un sanitārajās telpās nodrošināt atbilstošu aprīkojumu. Interjera risinājumos iecerēti kontrastējoši krāsu un materiālu risinājumi. Tiks nodrošināta navigācijas sistēma, kā arī plānots izvietot taktilo un balss informāciju visās telpās.

Savukārt, lai nodrošinātu drošu ēkas ekspluatāciju, tiks izmantoti grīdas segumi ar pretslīdes pārklājumu, kā arī tiks izvietots stikla konstrukciju marķējums.

Projektā paredzēts izbūvēt jaunas sistēmas un risinājumus - apkures, klimata kontroles sistēmas, ventilācijas, siltummehānikas, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, elektronisko sakaru sistēmas, ugunsdzēsības automātikas sistēmas.

Būvniecības darbiem ir izstrādāti divi būvprojekti. No tiem viens būvprojekts ir izveidots izmantojot 3D BIM ("Building Information Modeling") tehnoloģiju, kas sniedz vizuālu izpratni par plānotajiem risinājumiem.

Projekta realizācijas laikā paredzēta prokuratūras pārcelšanās uz pagaidu telpām Talejas ielā 1 un Ierēdņu ielā 3. Patlaban tiek plānots, ka prokuratūra pagaidu telpās strādās 25 mēnešus un kopumā tiks pārcelti aptuveni 250 prokuratūras nodarbinātie. Paredzēts, ka prokuratūra telpas ēkā Talejas ielā 1 ar kopējo platību 2327 kvadrātmetri varētu sākt nomāt no 2024.gada 1.oktobra. VNĪ ir sākusi nepieciešamos darbus telpu pielāgošanai.

Ģenerālprokuratūras ēka Kalpaka bulvārī celta pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa 1881.gada projekta kā īres nams, kurā atradušies grezni dzīvokļi. Ēkas projektu pasūtīja Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss. Īres nams 20.gadsimta 20. gados nonāca Latvijas valsts īpašumā, tika pielāgots administratīvas ēkas vajadzībām. Namu lietoja Zemkopības ministrija, Centrālā zemes ierīcības komiteja un Zemkopības ministrijas dibinātais Meža departamenta muzejs. Zemkopības ministrijas vajadzībām 1938.gadā tika veikta iekštelpu pārbūve otrā stāva līmenī, agrākajā sēžu zālē izveidojot kabinetu ministram un sekretāra telpas.

Pēc Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas, iekļaujot to padomju savienības sastāvā, nams turpināja funkcionēt kā administratīvā ēka, kuras īpašnieks norādīts Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija. 1992.gada 26.februārī sastādītajā namīpašuma kartītē kā ēkas lietotājs norādīta prokuratūra, Latvijas Civilās aizsardzības operatīvais centrs, Iekšlietu ministrijas poliklīnika un Aizsardzības ministrijas nodaļa. Līdz šai dienai ēku turpina izmantot prokuratūras vajadzībām. Kopš 2009.gada ēkas īpašnieks ir Finanšu ministrija un to pārvalda VNĪ.