73% kopumā pauž satraukumu par nākotnē iespējamo ekonomiskās plaisas palielināšanos.
Latvijas skolēni ir lepni par savu dzīves vietu Eiropā un Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti, kā arī apzinās ES lomu cilvēktiesību un brīvības nodrošināšanā Eiropā. Tā liecina Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma rezultāti.
Procentuāli visvairāk ES dalībvalstu skolēnu piekrīt apgalvojumam, ka Eiropas Savienība veicina cilvēktiesību ievērošanu visā Eiropā. Šo skolēnu skaits svārstās robežās no 93% Zviedrijā līdz 83% Slovākijā. Tā uzskata arī 86% jauniešu Latvijā. Atbalsts un pārliecība par ES lomu demokrātijas vērtību stiprināšanā un uzturēšanā skolēnu atbildēs ir ļoti augsts. Mazāks īpatsvars Latvijas skolēnu ir pārliecināti par runas brīvību ES (Latvijā 76%, Eiropas ICCS 2022 vidēji 83%, Zviedrijā 90% skolēnu).
Atbildot uz jautājumiem par Eiropas nākotni, Latvijas astoto klašu skolēnu redzējums saistīts ar mierīgu līdzāspastāvēšanu un ciešāku sadarbību starp valstīm. Latvijas skolēniem ir nedaudz lielāka ticība mieram Eiropā, nekā Eiropas dalībvalstīs vidēji (attiecīgi 62% un 57%). Savukārt valstu savstarpējās sadarbības pieaugumam nākotnē tic lielākā daļa jauniešu arī citās Eiropas valstīs. Tāpat jaunieši visā ES nākotni saista ar sieviešu līderības pieaugumu, pieejamāku veselības aprūpi trūcīgajiem iedzīvotājiem un demokrātijas nostiprināšanos.
Tomēr vienlaikus jaunieši apzinās arī potenciālos apdraudējumus. 73% jeb vienāds skolēnu īpatsvars Latvijā un Eiropas dalībvalstīs kopumā pauž satraukumu par nākotnē iespējamo ekonomiskās plaisas palielināšanos starp dažādām valstīm. Kā negatīvu Eiropas nākotnes attīstības scenāriju skolēni uzskata nevienlīdzības palielināšanos un korupcijas ietekmi politikā. Uz šādu risku norāda 69% Latvijas skolēnu un 66% skolēnu Eiropas dalībvalstīs vidēji. Kā trešo būtiskāko satraukuma iemeslu nākotnē Latvijas skolēni min nabadzības un bezdarba palielināšanos.