ĀM: Eiropas Padomes ieteikumi mazākumtautību jomā ir maldinoši (+VIDEO)

Ministru kabineta sēdē tika izskatīta Latvijas atbilde Eiropas Padomei, kuru sagatavoja ārlietu ministrs Artūrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas delegācija ieradās vizītē Latvijā 2023. gada 27. februārī – 3. martā. 2023. gada 9. oktobrī Konsultatīvā komiteja pieņēma Viedokli, kas ietver arī vairākas rekomendācijas par mazākumtautību tiesību īstenošanu un normatīvo aktu pilnveidošanu.

Latvija nepiekrīt Konsultatīvās komitejas ieteikumiem pārskatīt lēmumu par pāreju uz izglītību latviešu valodā un pakāpeniski izbeigt bilingvālo mācību modeli. Kā jau norādīts iepriekš, latviešu valoda ir vienīgā oficiālā valsts valoda, kuras statuss nostiprināts gan Satversmē, gan Valsts valodas likumā. Pakāpeniska pāreja uz izglītību valsts valodā Latvijā tiek īstenota kopš 1998. gada; tas ir bijis pārdomāts process, kas balstīts uz diviem būtiskiem pamatprincipiem: sabiedrības saliedēšana un latviešu valodas lietojuma stiprināšana. Reforma jāvērtē arī kā viens no līdzekļiem okupācijas seku pārvarēšanai, kad rusifikācijas un imigrācijas politikas dēļ Latvijā pastāvēja izglītības sistēma, kas īstenoja divas atšķirīgas mācību programmas – latviešu un krievu.

"No 2004. gada paralēli latviešu mācību valodas programmām mazākumtautību skolās tika nodrošinātas bilingvālās mācību programmas", - pauž Ārlietu ministrija. Latvijas izglītības reforma ir vērsta uz valsts valodas lietojuma veicināšanu, kas arī ir instruments saliedētas un demokrātiskas sabiedrības veidošanai. Valstij ir jādara viss iespējamais, lai izglītības sistēma nodrošinātu latviešu valodas apguvi.

"Mazākumtautībām ir tiesības brīvi un bez iejaukšanās lietot dzimto valodu vai citas valodas neoficiālajā saziņā un nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā", - stasta ĀM dokuments.

Konvencijas tvērums Latvijā nav attiecināms uz Latvijas iedzīvotāju grupu, kas padomju imigrācijas politikas rezultātā ir ieceļojusi un apmetusies uz dzīvi Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Tāpat Konvencijas tvērums nav attiecināms uz Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir nepilsoņa statuss. Nepilsoņa statuss ir no pilsonības institūta izrietošs statuss, un tas nav saistīts ar vai pakārtots personas etniskajai izcelsmei.