lZM: skolēnu skaita kritērijam neatbilst vairāk nekā 70 vidusskolas

Pašlaik 13 vidusskolās visā 10.-12.klašu posmā ir mazāk nekā 20 skolēnu, septiņās vidusskolās ir no 21 līdz 25 skolēniem, astoņās skolās - no 26 līdz 30 skolēniem, bet 49 vidusskolās - no 31 līdz 60 skolēni. Vairāk nekā 60 skolēni visā posmā ir 130 vidusskolās.

Kanaviņa uzsvēra, ka IZM plānotie kritēriji nenozīmē slēgt visas skolas, kurām nav optimālā bērnu skaita. Lēmumu par izglītības iestādes slēgšanu vai reorganizēšanu jāpieņem pašvaldībai.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniecei izglītības un kultūras jautājumos Inārai Dundurei esot zināms, ka šajā mācību gadā 10.klasi nav atvērušas 24 vidusskolas.

Ne IZM, ne LPS pārstāves nevarēja nosaukt, cik pamatskolas varētu tikt slēgtas, jo, lai arī tām noteikti skolēnu skaita kritēriji, tie atšķiras valstspilsētām, administratīvajiem centriem un reti apdzīvotajām teritorijām. Pašvaldības var arī lemt kādu skolu saglabāt, attiecīgi trūkstošo finansējumu tai nodrošinot no sava, nevis valsts budžeta.

Noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits. To paredz IZM informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā".

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā".

Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.