Latvijas zemnieki apsver iespēju rīkot protestus

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA stāstīja, ka pēc 2.novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces Slampē, neapmierinātība nozarē ir saglabājusies.

"Amatpersonas solījās zemnieku izvirzītās problēmas strauji risināt, bet kustība ir nepiedodami lēna," viņš sacīja, tostarp norādot, ka, piemēram, atbalsta maksājumi lauksaimniekiem joprojām kavējas.

Lazdiņš pauda, ka patlaban tiek apspriestas iespējamās protesta aktivitātes, piemēram, "traktori ielās".

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis aģentūrai LETA stāstīja, ka patlaban tiek apkopota informācija par situāciju nozarē - kāda ir situācija ar atbalsta maksājumiem, cik daudz naudas izmaksāts un cik lauksaimnieku vēl subsīdijas gaida. Pēc informācijas apkopošanas tiks sagatavoti priekšlikumi valdībai un Zemkopības ministrijai (ZM).

Tāpat Gūtmanis norādīja, ka nozare seko līdz virknei būtisku nodokļu politikas jautājumu, kurus plānots pārskatīt šā gada pirmajā pusgadā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātajai likmei pārtikai, kā arī nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai, kura līdz 2025.gadam ir iesaldēta. Nozarei būtisks ir arī atbalsts dīzeļdegvielas iegādei, kā arī birokrātijas samazināšana un datu ievades atvieglošana datubāzēs.

Ja atbildīgās iestādes attieksies sadarboties, vai teiks, ka priekšlikumus īstenot nevar, tiks rīkoti protesti, norādīja LOSP vadītājs.

Viņš skaidroja, ka "kopējais fons" nozarē veidojas sliktā 2023.gada dēļ. Patlaban lauksaimniekiem ir būtiski, lai nekādā veidā nesarūk ne valsts, ne arī Eiropas Savienības (ES) atbalsts.

Tostarp Gūtmanis norādīja, ka janvāra beigās LOSP biedri plāno tikties ar ministrijas pārstāvjiem, lai rastu skaidrību par ZM plāniem šajā gadā. Prognozes par to, kāds varētu izvērsties šis gads lauksaimniecības nozarei, varētu tapt tuvāko pāris mēnešu laikā.