Gruzijas parlamenta spīkers parakstījis ārvalstu ietekmes likumu

Papuašvili šodien paziņoja, ka parakstījis likumu, kura "galvenais mērķis ir stiprināt Gruzijas politiskās, ekonomiskās un sociālās sistēmas ilgtspēju". Parlamenta spīkera paraksts ir pēdējais solis, lai likumprojekts varētu stāties spēkā.

Pārvarot Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili veto, parlaments pagājušajā nedēļā pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu, kas izsauca plašus un ilgstošus protestus un nosodījumu ārvalstīs.

Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un opozīcijas aktīvistus, kas kritizē Kremli.

Brisele ir brīdinājusi, ka šis likums kaitēs Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES), un Savienotās Valstis ir draudējušas piemērot sankcijas atsevišķām personām saistībā ar šo likumu.

Gruzijas valdošajai partijai "Gruzijas sapnis" arvien biežāk tiek adresēti pārmetumi par Gruzijas novirzīšanu no Rietumu trajektorijas un atgriešanos Krievijas orbītā. Taču "Gruzijas sapnis" uzstāj, ka ir apņēmības pilna atbalstīt Gruzijas tiekšanos uz Eiropu, un apgalvo, ka likums nodrošinās caurspīdīgumu attiecībā uz Rietumu finansētām grupām, kas, kā apgalvo partija, grauj valsts suverenitāti.

Desmitiem Gruzijas tiesību aizsardzības grupu un mediju organizāciju ir solījušas neievērot likumu un plāno vērsties valsts konstitucionālajā tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Gruzijas aktīvisti, neatkarīgie žurnālisti un opozīcijas politiķi apsūdz valdību saskaņotā vardarbības un draudu kampaņā pret nevalstisko organizāciju vadītājiem.

Valstī valda liela spriedze pirms oktobrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām, kas tiek uzskatītas par nozīmīgu pārbaudījumu demokrātijai.

Gruzijas vēlme kļūt par ES dalībvalsti ir nostiprināta tās konstitūcijā, un saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām to atbalsta vairāk nekā 80% iedzīvotāju.