Tomēr mums ir jābūt gataviem tam, ka Krievija varētu mēģināt “zibenskara” taktiku vai izvērst ilgtermiņa konfrontāciju.
NATO ir jādemonstrē apņēmība bez vilcināšanās iesaistīties konfrontācijā no pirmās dienas, miera laikā testējot 5. panta mācības, uzsver Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis.
M. Vargulis norāda, ka šobrīd prognozēt Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs ir neiespējami, tomēr šo scenāriju nevar pilnībā izslēgt. Lai to novērstu, ir jāraida visi iespējamie signāli par mūsu pašu gatavību karam, kas ir vislabākais atturēšanas līdzeklis.
"Ja mēs runājam par sliktāko scenāriju, kurā Putins ir sekmīgs Ukrainā un vēlāk tiek mēģināts testēt Baltijas vienotību, tad mums ir jābūt gataviem tieši pretējai militārai darbībai – ļoti ātrai, iesaistot maksimāli daudz konvencionālos un nekonvencionālos spēkus,” vietnē sargs.lv secina M. Vargulis.
Baltijas valstu gadījumā vissliktākais scenārijs būtu tā sauktā A2/AD stratēģija (Anti-Access/Area Denial), kurā Krievija, izmantojot spējīgākās kaujas vienības, veic ātru Baltijas valstu nogriešanu no pārējās NATO teritorijas. Neatkarīgi no tā, ka Somijas un gaidāmās Zviedrijas pievienošanās NATO būtiski samazinās Krievijas potenciālu īstenot šādu blokādi, scenārijs joprojām būs aktuāls.
“Šādas stratēģijas sekmīgs iznākums būs zem jautājuma zīmes, tomēr tās īstenošanu Krievija nākotnē joprojām varētu apsvērt. Tādēļ mums ir jābūt gataviem tam, ka Krievija varētu mēģināt “zibenskara” taktiku vai izvērst ilgtermiņa konfrontāciju, kas nozīmē, ka mums ir jāattīsta militārā loģistika, nodrošinājums un sabiedroto atbalsta spējas,” skaidro eksperts.
Baltijas valstīm arī pašām ir jāstiprina gatavība patstāvīgi stāties pretī Krievijai, kamēr reģionā ienāktu pilna mēroga sabiedroto atbalsts. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem ne tikai jāspēj reaģēt uz iebrukumu, bet arī jānodrošina uzņemošās valsts atbalstu, nosargājot kritisko infrastruktūru, kas paredzēta sabiedroto spēku ienākšanai.