Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) aicina Veselības ministriju (VM) un valdību palielināt finansējumu ģimenes ārstu prakšu uzturēšanai.
LLĢĀA ārkārtas valdes sēdē atkārtoti izskatīja jautājumu par finansējumu palielinājuma nepieciešamību primārajai veselības aprūpei 2024.gadā.
Asociācijas valdes locekļi vienprātīgi uzskata, ka sāktais dialogs ar VM ir jāturpina par tālāko procesu. Finansējums veselības aprūpei kopumā ir nepietiekams, tajā skaitā, primārajai veselības aprūpei, kam pašlaik kā pamatspecialitātei šis finansējums ir tikai rezervēts, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja līdz 2024.gada 1.februārim VM sadarbībā ar ģimenes ārstu asociācijām būs sagatavojušas informatīvo ziņojumu Ministru Kabinetam par ģimenes ārstu rezultatīvajiem rādītājiem pacientu aprūpē, tad šo papildu samaksu prakses varētu saņemt no marta. LLĢĀA Veselības ministrijai ir iesniegusi priekšlikumus par pacientu profilakses, onkoloģisko skrīningu, vakcinācijas, hronisko pacientu aprūpes procesa un digitalizācijas uzlabošanas nepieciešamību.
Finansējuma palielinājums ir nepieciešams prakšu uzturēšanai, komandas palielināšanai ar valsts apmaksātu papildus darbinieku, manipulāciju apmaksai un lauku atbalsta koeficienta sistēmas izveidei.
LLĢĀA valde uzskata, ka pacientu primārajai veselības aprūpei ir jābūt valsts prioritātei un pacientiem tam ir jābūt kā valsts apmaksātam pakalpojumam atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
LLĢĀA valde aicina VM, Ministru kabinetu un Saeimu rast risinājumu šai samilzušajai problēmai un ir gatava konstruktīvam dialogam.
Kā vēstīts, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure ir paziņojusi, ka ģimenes ārsti no 1.janvāra varētu strādāt četras valsts apmaksātas darba dienas, piekto nosakot par maksas.
Viņa skaidro, ka šī gada beigās ģimenes ārstiem beidzas noslēgtais līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Asociācijas prezidente norāda, ka pagaidām nav tikusi īstenota neviena asociācijas prasība, neskaitot nelielu algas pieaugumu, kas ir vienāds visiem ārstiem Latvijā. Turklāt, pēc ģimenes ārstu aprēķiniem, no 1.janvāra viņu nozarē finansējums samazināsies par 13%, līdz ar to rodas pamatotas bažas, kā uzturēt prakses vietas, un kādus pakalpojumus turpmāk sniegt pacientiem.
Nicmane-Aišpure pauda, ka LĢĀA biedri savā starpā vienojušies slēgt jaunu līgumu ar NVD līdz 2024.gada beigām, strādājot četras dienas nedēļā par valsts apmaksu, bet piektā diena būtu par maksu.
"Mēs rēķinājām gan to finansējumu, kas nepieciešams, lai apmaksātu rēķinus prakses uzturēšanai, gan arī to, kas nepieciešams, lai kolēģi varētu beidzot aiziet atvaļinājumā, atļauties saslimt, kā arī, lai mēs spētu sev noalgot gan māsas, gan māsu palīgus. Mēs nespējam konkurēt darba tirgū, ir ļoti intensīvs darbs, kā rezultātā daļa aiziet uz skaistumkopšanu, bet daļa uz privāto medicīnu. Šis iztrūkums ir vienas pilnas darba dienas apmērā, tāpēc arī šādas prasības - strādāt četras dienas un piektā būtu par maksu," skaidroja Nicmane-Aišpure.