Bijusī policiste pārsūdz viņai piespriesto naudas sodu

Tagad lieta būs jāskata Rīgas apgabaltiesā.

Cvirko tika sodīta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu. Viņa, kā valsts amatpersona ar šo rīcību diskreditēja policiju kā valsts pārvaldes institūciju, grāva tās reputāciju un apdraudēja kriminālprocesa atklāšanu un izmeklēšanu, uzskatīja prokuratūra.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Ingrīda Bite norāda, ka tiesa konstatēja, ka Cvirko rīcības dēļ tika ietekmēts Valsts policijas darbs, kurai ir jāatklāj un jānovērš noziedzīgs nodarījums. Turklāt apsūdzētās rīcības rezultātā tika traucēta un apdraudēta cita kriminālprocesa izmeklēšana, atklāšana un novešana līdz taisnīgam krimināltiesisko attiecību noregulējumam, tajā skaitā tika nodarīts cietušajam Vladislavam Senevičam tiesību aizskārums.

Krimināllikuma 319.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma neatņemama un obligāta objektīvās puses pazīme ir būtisks kaitējums. Lietā tika iegūti neapstrīdami, ticami un pietiekami pierādījumi par apsūdzībā inkriminēto būtisko kaitējumu. Ir pierādīts tiešs cēloniskais sakars starp apsūdzētajai Cvirko inkriminēto valsts amatpersonas bezdarbību un būtiska kaitējuma radīšanu.

Reizē ar galīgo nolēmumu tiesa pieņēma blakus lēmumu pret Valēriju Lazarevu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.

Apsūdzības uzturētāja prasību piemērot Cvirko probācijas uzraudzību uz vienu gadu un sešiem mēnešiem tiesa noraidīja, jo šādai prasībai tiesas ieskatā nebija likumīga pamata.

Jau vēstīts, ka apsūdzētā, būdama Valsts policijas amatpersona, kuras amata pienākumos ietilpa atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, pagājušā gada 20.maijā neziņoja par sava dzīvesbiedra Lazareva uzbrukumu kādam jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs.

Tāpat viņa vēlāk neatklāja policistiem likumpārkāpumu izdarījušā vīrieša atrašanās vietu un sniedza apzināti nepatiesu informāciju likumsargiem, kuri bija ieradušies aizturēt uzbrucēju, liecina apsūdzība.

Cvirko apsūdzēta pēc Krimināllikuma 319.panta pirmās daļas, proti par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu. Par šādu pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Apsūdzības vērtējumā, sieviete kā valsts amatpersona ar savu bezdarbību diskreditēja policiju kā valsts pārvaldes institūciju, grāva policijas kā iestādes reputāciju un prestižu, jo viņas bezdarbība pastāvošajos ģeopolitiskajos apstākļos personām, kuras par šo notikumu uzzināja masu medijos, radīja priekšstatu ne tikai par policijas amatpersonas, bet arī par Valsts policijas kā iestādes neprofesionalitāti, nelojalitāti un nespēju reaģēt uz apdraudējumu.

Tāpat ar savu rīcību apsūdzētā apdraudēja kriminālprocesa atklāšanu un izmeklēšanu, radot iespēju likumpārkāpējam slēpties pašam un slēpt pierādījumus, norāda apsūdzība.

Sieviete 2022.gada 14.jūlijā tika atvaļināta no dienesta Iekšlietu ministrijas iestādēs. Viņa šo lēmumu apstrīdējusi tiesā, bet tiesa pieteikumu noraidīja.

Patlaban tiesā atrodas arī lieta, kurā Lazarevs apsūdzēts par minēto uzbrukumu. Šo lietu Rīgas apgabaltiesa skatīs 2024.gada 20.februārī plkst.10.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 20.maijā no Brīvības pieminekļa līdz Uzvaras parkam Pārdaugavā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma". Pēc gājiena netālu no pasākuma vietas, Eduarda Smiļģa ielā, automašīnas "BMW" vadītājs izkāpa no sava transportlīdzekļa un nodarīja miesas bojājumus 2003.gadā dzimušam jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs.

Pēc notikušā "BMW" aizbrauca no notikuma vietas, bet tika noskaidrots, ka uzbrucējs ir 1984.gadā dzimušais Lazarevs, kurš jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā.

Automašīnu policija pēc tam atrada kādas privātmājas pagalmā, turklāt tai bija nomainītas valsts reģistrācijas numurzīmes, lai vainīgais slēptu savu atrašanās vietu. Pats uzbrucējs bija paslēpies savā dzīvesvietā bēniņos aiz skursteņa.

Blakus Lazarevam uzbrukuma brīdī automašīnā atradās Cvirko.