Kopumā 174 cilvēki darbā šogad guvuši smagus miesas bojājumus, savukārt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 206 nodarbinātie. Vairums cietušo un bojāgājušo ir vīrieši.
Kā liecina VDI dati, letālu nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi. Kādā gadījumā kāds vīrietis ir iekritis lifta šahtā no 5.stāva, citā gadījumā - vīrietis nokritis no jumta un slimnīcā no gūtajām traumām miris. Vēl šogad bijis gadījums, kad kravas automobiļa vadītājs komandējuma laikā zaudējis samaņu un nomiris, savukārt citā - kāds vīrietis mēģinājis iekāpt miskastes konteinerā, bet zaudēja līdzsvaru un nokrita uz bruģa. Vēlāk vīrietis no gūtajām traumām slimnīcā nomira.
Arī smagu miesas bojājumu iemesli ir dažādi. Piemēram, VDI reģistrējis gadījumu, kad kāds celtnieks uzkāpa uz darbā izmantotā koka paaugstinājuma, lai kolēģim padotu darba instrumentus, zaudēja līdzsvaru un atmuguriski nokrita no paaugstinājuma uz bruģa, gūstot smagu galvas traumu. Vēl cita gadījumā klientu apkalpošanas speciāliste uzgaidāmajā telpā aizķērās aiz krēsla un krita, bet kāds vīrietis, strādājot ar cirkulāro zāģi, nozāģēja sev pirkstus.
Desmit gadu laikā nelaimes gadījumu statistika darba vidē ir saglabājusies nemainīgi augsta.
Kā liecina VDI dati, 2022.gadā notika 243 smagi nelaimes gadījumi darbā un 29 letāli nelaimes gadījumi darbā, kamēr gadu iepriekš - attiecīgi 248 un 38. Gada laikā nav vērojami situācijas uzlabojumi - 2022.gadā VDI kopā reģistrējusi 2341 nelaimes gadījumu darbā, savukārt 2021.gadā - 2310 nelaimes gadījumus darbā.
2023.gada pirmajos deviņos mēnešos nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 14 nodarbinātie, bet 148 cilvēki šajā pašā laika periodā ir guvuši smagus miesas bojājumus. Būtiski uzlabojumi nav vērojami arī ilgākā laika posmā - pat desmit gadu periodā nelaimes gadījumu statistika darba vidē ir palikusi nemainīgi augsta.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri