Latvijas ĀM: «Mēs esam ieinteresēti, lai ES paplašinātos» (+VIDEO)

"Viens no lielākajiem jautājumiem, uz ko Eiropai būs jāatbild, ir par tās nākotni, - pauž Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), -Aizvadītajā ES ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā mēs par to runājām, vai ES paplašināties, un, ja paplašināties, tad kā tālāk strādāsim. Tie ir diezgan fundamentāli jautājumi. Mūsu valsts interesēs ir, lai novembrī formāli tiktu uzsāktas iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu".

"Bet ir vēl atsevišķas Balkānu valstis, kuras cer kļūt par daļu no ES, - piebilst ministrs, -Valda skaidrība par Ukrainu un Moldovu, bet kas notiek, ja dalībvalstu skaits palielinās, piemēram, no 27 dalībvalstīm līdz 33, vai tādā gadījumā mums nav jāpiekoriģē lemšanas procedūra. Pasaule ir tāda, ka ir tikai divas izvēles, vai nu Eiropa, vai nu Krievija. Ja ES grib būt nozīmīga ģeopolitiski, tad tai ir jābūt atvērtai uzņemt atsevišķas valstis, lai tās pilnībā nenonāktu Krievijas orbītā. No otras puses, runa ir par vērtību sistēmu. ES kā valstu apvienība turas kopā vairāku iemeslu dēļ, kur viens no pamatu pamatiem ir likuma vara. Nevis spēkam, bet gan likumam ir vara. ES grūtības ir bijušas ar Poliju un Ungāriju".

"Ticami, ka pēc vēlēšanām Polijā mainīsies valdība, kuras attieksme pret likuma varu būs diametrāli pretēja iepriekšējai valdībai, - pauž K.Kariņš, -Opozīcijas līderis, bijušais premjers Donalds Tusks vēl nav nominēts jaunās valdības veidošanai, taču, izskaitot Polijas parlamenta jauno sastāvu, Tuskam varētu pietikt balsu, ja vien visiem izdosies vienoties. Taču mums šī mēraukla jāpiemēro esošajām ES valstīm. Arī šogad piecas valstis izskatīja tiesiskuma jautājumu, tai skaitā arī Dānijā. Visi debatēja par to, ko var uzlabot Dānijas tiesiskumā un likuma varā. Tā vietā, lai norādītu, ka Dānija ir otra mazāk korumpētā valsts pasaulē, Dānijas pārstāvji nopietni vērtēja situāciju, jo tas viss nenotiek pats no sevis. Vienmēr ir jābūt sardzē".

-Iekļaušanās šajās vērtībās ir jāprasa arī no tiem, kurus mēs esam ģeopolitiski ieinteresēti ieaicināt. Nebūtu labi, ja mēs paplašinātu ES tikai ģeopolitisku iemeslu dēļ un pēcāk konstatētu, ka pie viena galda sēž pulka demokrātu un grupiņa autokrātu. Tas absolūti neder. Mēs esam ieinteresēti, lai ES paplašinātos, bet tam jānotiek, balstoties uz kopīgām vērtībām un reformām. Latvija izgāja tam procesam cauri, un jebkurā laikā varu argumentēt, ka tas mūsu sabiedrībai ir krietni nācis par labu. Tas pats attiecas uz visām valstīm, tostarp uz Ukrainu, Moldovu, - tā Kariņš.