Kurzemes piekraste joprojām ir Latvijas apslēptā pērle (+VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 16:27, 25.10.2023 0

Plānojuma teritorija – piekrastes pašvaldību teritoriālās vienības, kas robežojas ar jūru.

 

Kurzemes plānošanas reģions, uzsākot piekrastes tematiskā plānojuma izstrādi, aicina iedzīvotājus līdz š.g. 30.novembrim piedalīties aptaujā, lai iegūtu sabiedrības viedokli par Kurzemes piekrastes vērtībām un jautājumiem, kas jārisina piekrastes tematiskajā plānojumā.

Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste ir vērtīga un resursu ietilpīga telpa, kas ir nozīmīga Kurzemes reģiona priekšrocība daudzveidīgai un integrētai attīstībai. Vienlaikus šajās teritorijās veidojas dažādu interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz atsevišķu pašvaldību un nozaru kompetenci, tādēļ ir nepieciešama sadarbība un kompleksi risinājumi.

Kurzemes reģiona piekrastes tematiskā plānojuma izstrāde notiek projektā “Baltic Sea2Land” ar mērķi – veikt izpēti par Kurzemes reģiona piekrastes teritorijas attīstību, resursiem, kapacitāti un potenciālu, un iegūt informāciju tālākam plānošanas procesam.

Lai to īstenotu, Kurzemes plānošanas reģions plāno:

-iesaistīt dažādas ieinteresētās puses un nodrošināt integrētu, daudzlīmeņu jūras piekrastes ūdeņu un piekrastes sauszemes daļas plānošanu reģionālā līmenī, ņemot vērā pieejamos resursus un līdzsvarojot dažādās intereses;

-analizēt līdzšinējo piekrastes pārvaldību un sagatavot priekšlikumus tās uzlabošanai.

Plānojuma teritorija – piekrastes pašvaldību teritoriālās vienības, kas robežojas ar jūru (piekrastes pagasti un pilsētas), ietverot arī jūras piekrastes ūdeņus 2 km attālumā no krasta līnijas.

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latviju būs jāpamet 841 Krievijas pilsonim

Beidzies pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīguma termiņš 841 Krievijas pilsonim, kuri nav pieteikušies Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, aģentūru LETA informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Sabiedrība Latvijā pērn radīti vairāk nekā 269 000 tonnu pārtikas atkritumu

Latvijā pagājušajā gadā radīti vairāk nekā 269 000 tonnu pārtikas atkritumu, informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Sabiedrība Ārzemju studentiem piešķirta 101 Latvijas valsts stipendija

Pagājušajā akadēmiskajā gadā ārzemju studentiem piešķirta 101 Latvijas valsts stipendija, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) publicētais gada pārskats.

Sabiedrība Stiprā lietus dēļ Rīgā applūdušas vairākas ielas

Stiprā lietus dēļ ceturtdienas pēcpusdienā Rīgā applūdušas vairākas ielas, apstiprināja Rīgas domē.

Lasiet arī

Pasaule Igaunijas aizsardzības ministrs ierosina ieviest nodevu kuģiem Baltijas jūrā

Kuģniecībām vajadzētu maksāt nodevu, lai izmantotu Baltijas jūru, kas ir viens no noslogotākajiem kuģniecības maršrutiem pasaulē, lai reģiona valstis varētu segt zemūdens kabeļu aizsardzības augstās izmaksas, trešdien intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" izteicies Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Pasaule NATO paziņo par jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā

NATO sāk jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā, otrdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

Pasaule WSJ: Ķīnas kuģis Baltijas jūrā enkuru vilcis daudzu kilometru garumā

Pastāv aizdomas, ka Ķīnas kravas kuģis "Yi Peng 3" apzināti vilcis enkuru pa Baltijas jūru vairāk nekā 160 kilometru garumā, tādējādi sabojājot divus zemūdens sakaru kabeļus, vēsta laikraksts "Wall Street Journal" (WSJ).

Interesanti fakti Zemūdens izpētē atklāta Baltijas jūrai neraksturīga dzīļu struktūra (VIDEO)

Zemūdens izpētē atklāta Baltijas jūrai neraksturīga dzīļu struktūra, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" (LIFE REEF) koordinatore Gunta Gabrāne.