• Alise,
  • Auce
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvija plāno atbalstīt Moldovu ar 50 000 eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 15:18, 22.10.2023


Latvija no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plāno 50 000 eiro novirzīt Moldovai, tādējādi atbalstot Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās enerģētiskās krīzes pārvarēšanu un Moldovas enerģētiskās noturības veicināšanu, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas ievietots Tiesību aktu portālā (TAP).



ĀM norāda, ka Moldovas ekonomika 2023.gada pirmajā pusē turpināja samazināties par 2%, kamēr inflācija turas aptuveni 10% līmenī. Ukrainas bēgļu skaits patlaban ir nostabilizējies, un tiek uzskatīts, ka aptuveni 100 tūkstoši cilvēku no Ukrainas ir izvēlējušies Moldovu par savām pagaidu mājām.

ĀM atzīmē, ka situācijas attīstība Ukrainā var atstāt tālākas negatīvas sekas arī uz Moldovu gan humānajā, gan drošības, gan ekonomiskās noturības ziņā. Neskatoties uz daļēju ilgtspējīgu alternatīvu atrašanu Ukrainas elektrībai un Krievijas gāzei, energoresursu izmaksas Moldovai un tās iedzīvotājiem joprojām ir ļoti augstas.

ĀM skaidro, ka nepietiekama ir enerģētiskās infrastruktūras savienojamība ar Rumāniju, kas ir izbūves procesā, taču tam nepieciešams lielāks laiks un resursi. Enerģētisko krīzi kā aktuālu tēmu joprojām izmanto prokrieviskā opozīcija, lai veidotu propagandas naratīvus publiskajā telpā, tādējādi graujot atbalstu gan Moldovas valdībai, gan tās veiksmīgi uzņemtajam Eiropas Savienības (ES) integrācijas kursam. Šogad Moldovā saglabājas nepieciešamība pēc starptautiska atbalsta. Enerģētikas sektors ir viena no akūtākajām jomām ne tikai ekonomisku un humanitāru, bet arī politisku apsvērumu dēļ.

Šī gada 17.oktobrī Kišiņevā notiks Moldovas atbalsta platformas sanāksme Francijas, Vācijas, Rumānijas un Moldovas ārlietu ministru vadībā, kurā starptautiskie partneri, tajā skaitā ES dalībvalstis, G7 valstis, un starptautiskās organizācijas, ir aicināti piedalīties un paust praktisku atbalstu.

Ņemot vērā resursu kritisko trūkumu, Moldova enerģētikas problēmu risināšanai ir izveidojusi "Energy Transition and Independence Fund", kurā partneri tiek aicināti ieguldīt līdzekļus Moldovas energoneatkarības veicināšanā, nepieciešamās enerģētiskās infrastruktūras izbūvē un atjaunojamās enerģijas kapacitāšu palielināšanā.

Pērn 24.februārī Krievijas sāktās agresijas pret Ukrainu rezultātā Moldovā ieplūda liels Ukrainas bēgļu skaits, kā arī tā sastapās ar negatīvu ietekmi uz valsts drošību un ekonomiku. Moldova, kam ir viens no zemākajiem iekšzemes kopprodukta rādītājiem Eiropā, 2022.gadā piedzīvoja 34% inflāciju un ekonomikas sarukšanu par 6,5%.

Tā kā Moldova importē 78% no patērētajiem energoresursiem no ārvalstīm, Krievijas agresija un tās piekoptā enerģētiskā šantāža Moldovā izraisīja arī lielāko un nopietnāko enerģētikas krīzi Moldovas vēsturē. To izraisīja galvenokārt trīs faktori.

Pirmkārt, Ukraina, kas bija viena no galvenajiem elektrības piegādātājiem Moldovai, bija spiesta pārtraukt elektroenerģijas eksportu uz Moldovu Krievijas radīto infrastruktūras bojājumu un savu kritisko vajadzību apmierināšanas dēļ. Otrkārt, vēloties mazināt Moldovas iedzīvotāju uzticību esošajai politiskajai varai, "Gazprom", no kuras gāzes piegādēm Moldova bija atkarīga pilnībā, uz pusi samazināja gāzes piegādes Moldovai, tādējādi izprovocējot energoresursu trūkumu un energoresursu cenu pieaugumu. Treškārt, situāciju būtiski pasliktināja kara izraisītais energoresursu cenu kāpums pasaulē kopumā.

Pēc ĀM paustā, šie iemesli izraisīja komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu līdz pat 700%. Krieviju atbalstošie politiskie spēki ar Krievijas drošības dienestu atbalstu izmantoja šo enerģētisko un ekonomisko krīzi, lai kampaņveidīgi destabilizētu situāciju Moldovā, cenšoties panākt proeiropeiskās valdības gāšanu un pro-krievisko spēku nākšanu pie varas.

Lai sniegtu palīdzību Moldovai, gan atbalstot Ukrainas bēgļus, gan cīnoties pret Krievijas īstenotajām ļaunprātīgajām hibrīdaktivitātēm, starptautiskie partneri sniedza būtisku finansiālu un materiālu ieguldījumu. Sākot ar 2022.gadu, ES ir sniegusi vispusīgu atbalstu Moldovai aptuveni viena miljarda eiro apmērā. Daļa no šī atbalsta tika novirzīta, lai Moldova kopā ar Ukrainu tiktu pievienotas Eiropas kontinentālajam elektrotīklam, kā arī notiktu gāzes un elektrības piegādātāju diversifikācija. Arī Latvija 2022.gadā sniedza palīdzību Moldovai 80 000 eiro apmērā, atbalstot Eiropas Komisijas īstenotos centienus, kas bija vērsti uz atbalstu Ukrainas bēgļiem ziemas grūtību laikā.

Solidarizējoties ar starptautisko sabiedrību, plānots veikt iemaksu Moldovas izveidotā "Energy Transition and Independence Fund" 50 000 eiro apmērā kā Latvijas atbalstu Moldovas enerģētiskā sektora noturības veicināšanai, īpaši ņemot vērā ziemas tuvošanos un Moldovas ierobežoto finanšu resursu apjomu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Lauksaimnieki otrdienas piketu sāks ar gājienu no Doma laukuma

Lauksaimnieki piketu, kas paredzēts otrdien, 5.martā, sāks ar gājienu no Doma laukuma uz Ministru kabinetu, kur atbalstīs meža nozares pārstāvjus un paudīs savu nostāju pret lauksaimnieku īpašumā esošas zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Sabiedrība Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo CVK priekšsēdētāju

Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā.

Sabiedrība Zemnieki brīdina: protestu akcijas būs regulāras

"Jau šobrīd ir skaidrs, ka 5.marts nebūs šogad pēdējā protestu akcija. Mēs neprotestējam, lai biedētu sabiedrību un pilsētās radītu sastrēgumus. Lauksaimnieki ar savu balsi iestājas par ilgtspējīgu lauksaimniecību un visai Latvijas ekonomikai svarīgas nozares dzīvostpēju. Lai tas notiktu, neviens no mums nevar atļauties nogurt", - pārliecināts Zemnieku saeimas pārstāvis.

Sabiedrība Rīgas ielās turpina likvidēt satiksmei bīstamās bedres

Rīgas ielās satiksmei bīstamās bedres likvidētas vairāk nekā 31 000 kvadrātmetru platībā.

Lasiet arī

Pasaule Moldovā notiek pašvaldību vēlēšanas; Krieviju apsūdz par iejaukšanos

Moldovā svētdien notiek pašvaldību vēlēšanas, pirms kurām Moldovas amatpersonas vainoja Krieviju par iejaukšanos nolūkā ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Pasaule Moldovas prezidente: Krievija pērk vēlētāju balsis

Krievija pērk Moldovā nedēļas nogalē gaidāmo pašvaldības vēlēšanu vēlētāju balsis, virzot naudu promaskaviskajām partijām, intervijā telekanālam "Jurnal TV" sacīja Moldovas prezidente Maija Sandu.

Pasaule Latvija atbalsta iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu sākšanu ar Moldovu šogad

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs šodien ANO Ģenerālās asamblejas 78. sesijas laikā Ņujorkā tikās ar Moldovas prezidenti Maiju Sandu, uzsverot, ka Latvija atbalsta iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu sākšanu ar Moldovu jau šogad.

Pasaule Miris Moldovas pirmais prezidents Mirča Snegurs

82 gadu vecumā miris Moldovas pirmais prezidents Mirča Snegurs.