• Ārvalda,
  • Ārvalds,
  • Herta,
  • Valda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvija plāno atbalstīt Moldovu ar 50 000 eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 15:18, 22.10.2023


Latvija no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plāno 50 000 eiro novirzīt Moldovai, tādējādi atbalstot Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās enerģētiskās krīzes pārvarēšanu un Moldovas enerģētiskās noturības veicināšanu, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas ievietots Tiesību aktu portālā (TAP).



ĀM norāda, ka Moldovas ekonomika 2023.gada pirmajā pusē turpināja samazināties par 2%, kamēr inflācija turas aptuveni 10% līmenī. Ukrainas bēgļu skaits patlaban ir nostabilizējies, un tiek uzskatīts, ka aptuveni 100 tūkstoši cilvēku no Ukrainas ir izvēlējušies Moldovu par savām pagaidu mājām.

ĀM atzīmē, ka situācijas attīstība Ukrainā var atstāt tālākas negatīvas sekas arī uz Moldovu gan humānajā, gan drošības, gan ekonomiskās noturības ziņā. Neskatoties uz daļēju ilgtspējīgu alternatīvu atrašanu Ukrainas elektrībai un Krievijas gāzei, energoresursu izmaksas Moldovai un tās iedzīvotājiem joprojām ir ļoti augstas.

ĀM skaidro, ka nepietiekama ir enerģētiskās infrastruktūras savienojamība ar Rumāniju, kas ir izbūves procesā, taču tam nepieciešams lielāks laiks un resursi. Enerģētisko krīzi kā aktuālu tēmu joprojām izmanto prokrieviskā opozīcija, lai veidotu propagandas naratīvus publiskajā telpā, tādējādi graujot atbalstu gan Moldovas valdībai, gan tās veiksmīgi uzņemtajam Eiropas Savienības (ES) integrācijas kursam. Šogad Moldovā saglabājas nepieciešamība pēc starptautiska atbalsta. Enerģētikas sektors ir viena no akūtākajām jomām ne tikai ekonomisku un humanitāru, bet arī politisku apsvērumu dēļ.

Šī gada 17.oktobrī Kišiņevā notiks Moldovas atbalsta platformas sanāksme Francijas, Vācijas, Rumānijas un Moldovas ārlietu ministru vadībā, kurā starptautiskie partneri, tajā skaitā ES dalībvalstis, G7 valstis, un starptautiskās organizācijas, ir aicināti piedalīties un paust praktisku atbalstu.

Ņemot vērā resursu kritisko trūkumu, Moldova enerģētikas problēmu risināšanai ir izveidojusi "Energy Transition and Independence Fund", kurā partneri tiek aicināti ieguldīt līdzekļus Moldovas energoneatkarības veicināšanā, nepieciešamās enerģētiskās infrastruktūras izbūvē un atjaunojamās enerģijas kapacitāšu palielināšanā.

Pērn 24.februārī Krievijas sāktās agresijas pret Ukrainu rezultātā Moldovā ieplūda liels Ukrainas bēgļu skaits, kā arī tā sastapās ar negatīvu ietekmi uz valsts drošību un ekonomiku. Moldova, kam ir viens no zemākajiem iekšzemes kopprodukta rādītājiem Eiropā, 2022.gadā piedzīvoja 34% inflāciju un ekonomikas sarukšanu par 6,5%.

Tā kā Moldova importē 78% no patērētajiem energoresursiem no ārvalstīm, Krievijas agresija un tās piekoptā enerģētiskā šantāža Moldovā izraisīja arī lielāko un nopietnāko enerģētikas krīzi Moldovas vēsturē. To izraisīja galvenokārt trīs faktori.

Pirmkārt, Ukraina, kas bija viena no galvenajiem elektrības piegādātājiem Moldovai, bija spiesta pārtraukt elektroenerģijas eksportu uz Moldovu Krievijas radīto infrastruktūras bojājumu un savu kritisko vajadzību apmierināšanas dēļ. Otrkārt, vēloties mazināt Moldovas iedzīvotāju uzticību esošajai politiskajai varai, "Gazprom", no kuras gāzes piegādēm Moldova bija atkarīga pilnībā, uz pusi samazināja gāzes piegādes Moldovai, tādējādi izprovocējot energoresursu trūkumu un energoresursu cenu pieaugumu. Treškārt, situāciju būtiski pasliktināja kara izraisītais energoresursu cenu kāpums pasaulē kopumā.

Pēc ĀM paustā, šie iemesli izraisīja komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu līdz pat 700%. Krieviju atbalstošie politiskie spēki ar Krievijas drošības dienestu atbalstu izmantoja šo enerģētisko un ekonomisko krīzi, lai kampaņveidīgi destabilizētu situāciju Moldovā, cenšoties panākt proeiropeiskās valdības gāšanu un pro-krievisko spēku nākšanu pie varas.

Lai sniegtu palīdzību Moldovai, gan atbalstot Ukrainas bēgļus, gan cīnoties pret Krievijas īstenotajām ļaunprātīgajām hibrīdaktivitātēm, starptautiskie partneri sniedza būtisku finansiālu un materiālu ieguldījumu. Sākot ar 2022.gadu, ES ir sniegusi vispusīgu atbalstu Moldovai aptuveni viena miljarda eiro apmērā. Daļa no šī atbalsta tika novirzīta, lai Moldova kopā ar Ukrainu tiktu pievienotas Eiropas kontinentālajam elektrotīklam, kā arī notiktu gāzes un elektrības piegādātāju diversifikācija. Arī Latvija 2022.gadā sniedza palīdzību Moldovai 80 000 eiro apmērā, atbalstot Eiropas Komisijas īstenotos centienus, kas bija vērsti uz atbalstu Ukrainas bēgļiem ziemas grūtību laikā.

Solidarizējoties ar starptautisko sabiedrību, plānots veikt iemaksu Moldovas izveidotā "Energy Transition and Independence Fund" 50 000 eiro apmērā kā Latvijas atbalstu Moldovas enerģētiskā sektora noturības veicināšanai, īpaši ņemot vērā ziemas tuvošanos un Moldovas ierobežoto finanšu resursu apjomu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Visā Latvijā notiks «Ēnu diena»

Šodien visā Latvijā norisināsies Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem "Ēnu diena", aģentūru LETA informēja organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Sabiedrība Šodien notiks konference par neatkarību un latvisko garu (+VIDEO)

4.maija Deklarācija ir balstīta uz valsts nepārtrauktības doktrīnu, kā arī starptautisko tiesību normām.

Sabiedrība Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās

Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Sabiedrība Latvijā sāk ieplūst auksts gaiss no Arktikas

Piektdien Latvijā pūtīs brāzmains vējš un gaisa temperatūra būs ievērojami zemāka nekā ceturtdien, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Pasaule Moldovā notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta

Moldovā svētdien notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta, un tajā par valsts galvas amatu sacenšas pašreizējā prezidente Maija Sandu un opozīcijas Sociālistu partijas kandidāts Aleksandrs Stojanoglo.

Pasaule Moldovā referendumā ar minimālu pārsvaru atbalstīts eiropeiskais ceļš

Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarējusi pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu, referendumā vēlētāji ar minimālu balsu pārsvaru atbalstījuši eiropeiskā ceļa izvēli, pirmdien paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Pasaule Moldovā referendumā noraidīta eiropeiskā ceļa izvēle

Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, spriežot pēc sākotnējiem rezultātiem, uzvarējusi pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu, taču referendumā vēlētāji noraidījuši eiropeiskā ceļa izvēli.

Pasaule Moldovā notiek prezidenta vēlēšanas un referendums par pievienošanos ES

Moldovā šodien notiek prezidenta vēlēšanas un referendums, kurā vēlētājiem jāatbild uz jautājumu, vai konstitūcijā kā valsts stratēģisko mērķi fiksēt pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).