• Akvelīna,
  • Ernestīne,
  • Ingmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Atbalsta prezidenta iniciatīvu bargāk sodīt par noziegumiem pret valsti

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 13:30, 19.10.2023


Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegto likumprojektu, kas paredz Krimināllikumā noteikt bargākus sodus par noziegumiem pret valsti.


Foto: VDD

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts paredz no Krimināllikuma panta, kas attiecas uz apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu - sabiedriskais darbs. Rinkēviča ieskatā, šādi soda veidi ir nepietiekami, lai atturētu personas no tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas vērsts pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē noteiktā veidā. Tāpat šajā pantā tiek paredzēta probācijas uzraudzība, kas vērsta uz personas uzvedības un domāšanas korekciju.

Pēc Valsts prezidenta paustā, tiesībaizsardzības iestāžu sniegtā informācija apliecina, ka mantkārība ir viens no vadošajiem motīviem, kas pamudina cilvēkus izdarīt noziedzīgos nodarījumus pret valsti. Ievērojot to, paredzēts šī Krimināllikuma panta sankciju papildināt ar papildsodu - mantas konfiskācija.

Tāpat šī Krimināllikuma panta sankcijā paredzēts palielināt noteikto brīvības atņemšanas sodu līdz desmit gadiem, paredzot minimālo brīvības atņemšanas sodu - viens gads, vienlaikus paredzot iespējamu mantas konfiskāciju, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Likumprojekts paredz no panta sankcijas izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvos sodus - sabiedriskais darbs un naudas sods.

Ar likumprojektu paredzēts papildināt šo Krimināllikuma pantu ar otro daļu, kurā ietverta kvalificējoša pazīme, proti, ja palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā sniegta personu grupā vai ja to izdarījusi valsts amatpersona.

Vienlaikus likumprojekts paredz pastiprināt atbildību par spiegošanu. Tā Krimināllikuma 85.panta pirmās daļas sankcijā paredzēts noteikt minimālo brīvības atņemšanas sodu - viens gads, saglabājot brīvības atņemšanas sodu līdz desmit gadiem. Minētā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēts sankciju papildināt ar papildsodu - mantas konfiskācija.

Valsts prezidents uzsver, ka attiecībā uz spiegošanu sevišķi kaitīga ir šādu darbību organizēšana un vadīšana. Tādēļ likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma 85.pantu ar jaunu daļu, kurā paredzēta kriminālatbildība tieši par minētā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto darbību organizēšanu vai vadīšanu.

Rinkēvičs skaidro, ka Nacionālās drošības likums noteic striktu aizliegumu organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības, kā arī piedalīties tajās. Vienlaikus, pēc prezidenta paustā, spēkā esošais normatīvais regulējums nepiedāvā skaidrus līdzekļus pret personām, kuras šādu aizliegumu ir gatavas un vēlas pārkāpt.

Viņa ieskatā, šāda aizlieguma skaidra iekļaušana Krimināllikumā ir priekšnoteikums tā iedzīvināšanai. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 95.pantu - Militāru un taktisku uzdevumu apmācības.

Valsts prezidents akcentē, ka likumprojekts kopumā vērsts uz to, lai par tādiem noziegumiem, kas būtiski apdraud valsts pastāvēšanas pamatus un kuru īstenošana var radīt būtisku kaitējumu svarīgām valsts interesēm, kā sods primāri būtu nosakāma tikai brīvības atņemšana, iespējami atsakoties no alternatīviem sodu veidiem.

Valsts prezidenta ieskatā, Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm vai nesamērīgi ierobežojošs iepretim aizvien jaunām indivīdu kaitīgās darbības izpausmēm, norāda Valsts prezidents. Viņa ieskatā, Latvijas sodu politikai jānodrošina, ka sodi spēj līdzsvaroti sasniegt visus Krimināllikumā noteiktos soda mērķus, tajā skaitā aizsargāt sabiedrības drošību un atturēt no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādējādi Latvijas sodu politikai ir jābūt efektīvam instrumentam, kas ir valsts rīcībā, vēršoties pret noziegumiem, kas apdraud Latvijas nacionālo drošību.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Nākamajā apkures sezonā varētu palielināt siltuma tarifu Rīgā

Nākamajā apkures sezonā varētu tikt palielināts siltuma tarifs Rīgā, trešdien intervijā Latvijas Radio lēsa "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Sabiedrība Ieteikumi tiem, kas vēlas atpūsties Rīgas pludmalēs (+VIDEO)

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana.

Sabiedrība Kūrorta svētkos Jūrmalā notiks aviošovs un uguņošana

Sestdien, 31.maijā, Jūrmalā notiks vasaras ieskaņas pasākums - Kūrorta svētki -, kuros paredzēts arī aviošovs un uguņošana, informēja pilsētas pašvaldībā.

Sabiedrība No pašvaldību vēlēšanu sarakstiem svītroti 48 deputāta amata kandidāti

No iesniegtajiem pašvaldību vēlēšanu sarakstiem kopumā svītroti 48 deputāta amata kandidāti, liecina aģentūras LETA apkopotā Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Lasiet arī

Sports Latvijas hokejisti zaudē Austrijai un neiekļūst PČ ceturtdaļfinālā

Latvijas vīriešu hokeja izlase otrdien Stokholmā pasaules čempionāta grupu turnīra pēdējā spēlē piekāpās Austrijai, kas teicami izmantoja Latvijas izlases kļūdas, un neiekļuva ceturtdaļfinālā.

Kultūra Latvijas Nacionālā baleta jaunie talanti baleta vakarā "Iespējams…"

Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē 23. maijā gaidāms klasiskā un laikmetīgā baleta vakars "Iespējams…", kurā jau divpadsmito reizi savus darbus rādīs jaunie horeogrāfi un dejotāji.

Sabiedrība AM: Viens no izaicinājumiem ir demogrāfiskie procesi

Viens no izaicinājumiem arī aizsardzības jomā ir demogrāfiskie procesi, jo kļūst grūtāk piesaistīt jaunus cilvēkus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā teica Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretāra vietnieks Uģis Norītis.

Ekonomika FM: airBaltic galvenais fokuss nav papildu valsts finansējuma saņemšana

Šobrīd Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais fokuss ir investoru piesaiste un gatavošanās akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), nevis papildu valsts finansējuma saņemšana, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.