LETA jau rakstīja, ka Ukrainas vēstniecība Latvijā nosoda ukraiņu dramaturga Alekseja Kuraļeha lugas "Pamiers" iestudējuma izrādīšanu Daugavpils teātrī. Vēstniecības ieskatā luga, kas ataino notikumus Doņeckā 2014.gadā, ir balstīta Krievijas propagandā un ir Krievijas "maigās varas" izpausme.
Kā norādīja Šapošņikovs, Daugavpils teātris respektē Ukrainas vēstniecības viedokli, tomēr tas kategoriskai noraida apgalvojumu, ka ar iestudējumu tiek izplatīti Krievijas propagandas elementi. Šajā informācijā Šapošņikovs saskata Daugavpils teātra tēla nomelnošanu sabiedrības acīs.
Viņš uzsvēra, ka radošā komanda strādāja pie šīs izrādes ar lielu entuziasmu. Iestudēšanas procesā iesaistītie teātra profesionāļi lugas tekstā nevienā teikumā nesaskatīja propagandas vēstījumu.
2022.gada aprīlī Daugavpils teātrī tika organizēts lugas "Pamiers" lasījums-performance. Iestudējuma režisors Māris Korsiets atzīmēja, ka, noskatoties kolēģu lasījumu, kurš emocionāli uzrunājis, viņš pārlasījis darbu un saskatījis tajā vēstījumu par cilvēcību un kara nežēlību.
"Pat iedomāties nevarēju, ka kāds varētu tajā saskatīt Kremļa naratīvu. Arī izrādi veidoju ar vēstījumu par cilvēkiem, kuri tiek ierauti karā. Katra varoņa monologā tiek atainotas kara šausmas. Šī izrāde ir par mūsu spēju vai nespēju saglabāt cilvēcību. Tā ir cīņa, kura jāizcīna katram pašam ar sevi neatkarīgi no apstākļiem. Tās ir tās tēmas, par kurām vēlējāmies runāt ar šī darba starpniecību. Par vērtībām, par trauslo mieru, par cilvēcību," skaidroja režisors.
Aktieris Marģers Eglinskis uzsvēra, ka iestudējot izrādi, radošā komanda lugu nevērtēja no politiskā viedokļa, bet gan no humānā rakursa, kā cilvēkiem, kuri nonākuši tik ekstremālā situācijā, izdzīvot, kādas izvēles viņiem jāveic, kādas ir vērtības, kas visus vieno un, vai karš ir spējīgs izskaust cilvēkā cilvēcību.
"Nedod Dievs mums kādreiz nonākt situācijā, kurā nāktos uzdot sev tādus jautājumus un pieņemt tādus lēmumus, uz kuriem bija jāatbild un kādi bija jāpieņem šīs lugas personāžiem. Bet tās ir tēmas, par kurām ir būtiski aizdomāties," pauda Eglinskis.
Šapošņikovs norāda, ka pērn aprīlī notikušajam lugas "Pamiers" lasījumam bijusi plaša rezonanse. Tā videoieraksts tapis ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja atbalstu, savukārt aizvadītajos divos mēnešos teātris aktīvi stāstīja par saviem plāniem, minot gan autoru, gan šo iestudējumu. Kultūras ministrijas mājaslapā arī bija pieejama informācija par šo iestudējumu.
"Taču Daugavpils teātris nav saņēmis nevienu ziņu, kurā būtu izteiktas bažas par šīs lugas izmantošanu un izrādes tapšanu sakarā ar Ukrainas vēstniecības publicētajā ziņojumā izklāstītajiem argumentiem, kurš parādījās tikai dažas stundas pirms pirmizrādes. Teātris būtu obligāti ieklausījies rekomendācijās vai piedāvājumos, ko būtu izteikusi Ukrainas vēstniecība, un būtu gatavs gan dialogam, gan risinājumiem," uzsvēra Daugavpils teātra vadītājs.
Kā vēstīts, Ukrainas vēstniecības Latvijā ierakstā sociālajā medijā "Facebook" skaidrots, ka luga "Pamiers" balstīta Kremļa vēstījumā, tostarp satur tādus propagandas elementus kā "brālības karu" un "brālīgās tautas", kā arī skatītājiem pauž vēstījumu, ka kara vaina vienādi meklējama abās konflikta pusēs.
Krievija kā agresorvalsts lugā neesot minēta. Tāpat lugā neesot minēta ukraiņu cīņa par brīvību, neatkarību un teritoriālo integritāti.
Vienlaikus vēstniecības pārstāvji piebilst, ka Kuraļehs Doņeckā dzīvojis kopš 2014.gada un uzskata sevi par pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas iedzīvotāju. Vēstniecības rīcībā esošā informācija liecina, ka Kuraļeha lugas tiek aktīvi uzvestas arī Krievijā.
Vēstniecības ieskatā šāds pasākums ir pretrunā ar Latvijas stingro propagandas apkarošanas politiku. Vienlaikus tiek norādīts ka vēstniecība no atbildīgajam Latvijas iestādēm nav saņēmusi atbilstošu atbildi uz vēstniecības oficiālo lūgumu lugu atcelt.
Jau ziņots, ka piektdien, 6.oktobrī, plkst.18.30 Daugavpils teātrī notika Kuraļeha lugas "Pamiers" iestudējuma pirmizrāde. Nākamā izrāde plānota 13.oktobrī plkst.18.30.
Kā informē teātris, luga "Pamiers" tapusi 2017.gadā, un Kuraļehu šīs lugas uzrakstīšanai iedvesmoja reāli notikumi, kad 2014.gadā pamiera laikā abu karojošo pušu karavīri remontēja karadarbības rezultātā bojātos māju jumtus.
Izrādes režisors ir Korsiets. Lomas atveido Miroslavs Blakunovs, Vadims Bogdanovs, Eglinskis, Viktors Jancevičs un Vanda Gibovska. Iestudējuma scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Egils Viļumovs, gaismu mākslinieks - Sergejs Vasiļjevs.
Izrāde iestudēta krievu valodā ar tulkojumu latviešu valodā titros.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri