Siliņa: Krievija joprojām ir lielākais tiešais drauds Eiropai

Kā informēja Ministru prezidentes preses sekretārs, Siliņa šodien un rīt piedalās EPK līderu sanāksmē, kā arī neformālajā Eiropadomē - Eiropas Savienības (ES) valstu vai to valdību vadītāju sanāksmē.

Premjere sanāksmes laikā aktualizēja jautājumus, kas saistīti ar Krievijas sākto pilna apmēra iebrukumu Ukrainā. "Mums jāturpina atbalstīt Ukrainu un jāizdara spiediens pret Krieviju. Lai gan tā piedzīvojusi militārās neveiksmes, Krievija joprojām ir lielākais tiešais drauds Eiropai," uzsvēra Siliņa.

Ministru prezidente ceturtdien arī divpusēji tikās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu. Šo divpusējo tikšanos laikā Ministru prezidente apliecināja, ka Latvijas valdības kurss paliek nemainīgs un tā atbalsta spēcīgu un vienotu Eiropas Savienību (ES).

Siliņa arī uzsvēra, ka nepieciešams turpināt atbalstīt Ukrainu finansiāli un militāri. Tāpat premjerministre izteica cerību, ka ES līderi pieņems lēmumu par ES iestāšanās sarunu atvēršanu ar Ukrainu un Moldovu. Amatpersonas arī pārrunāja pieaugošos migrācijas izaicinājumus Eiropas Savienībā. Siliņa uzsvēra, ka nepieciešama izlēmīga reakcija uz Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto hibrīduzbrukumu ES austrumu robežām.

Tiekoties ar Baltkrievijas demokrātiskās kustības līderi Svjatlanu Cihanousku, Siliņa apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstīt Baltkrievijas tautas vēlmi dzīvot valstī, kas ir brīva un demokrātiska pretstatā Lukašenko režīmam.

Tāpat Ministru prezidente tikās ar Norvēģijas premjerministru Jūnasu Stēri. Sarunā Siliņa izteica pateicību par Norvēģijas nozīmīgo ieguldījumu reģionālajā drošībā, iesaistoties NATO daudznacionālajā kaujas grupā Lietuvā. Amatpersonas pārrunāja arī tālāko sadarbību drošības jomā, enerģētikas sektorā un ekonomikā kopumā.

Sarunā ar Īrijas premjerministru Leo Varadkaru Siliņa pozitīvi novērtēja abu valstu līdzšinējo lielisko sadarbību, paužot viedokli, ka Eiropas Savienības ietvaros nepieciešams turpināt un palielināt atbalstu Ukrainai, kā arī jāpieprasa atbildība no Krievijas par tās sākto noziedzīgo karu.

EPK sanāksmes ietvaros notika plenārsesija, apaļā galda diskusijas un divpusējās sanāksmes. Uz EPK sanāksmi uzaicināti 47 valstu vai to valdību vadītāji no 27 ES dalībvalstīm un 20 valstīm ārpus ES. EPK sanāksmē līderu diskusijas fokusējās uz Krievijas karu pret Ukrainu un tā globālajām konsekvencēm. Līderu diskusijas notika arī par to, kā veicināt atbalstu Ukrainai, stiprināt Eiropas drošību, noturību, labklājību un sadarbību enerģētikā.

Savukārt rīt, 6.oktobrī, neformālajā Eiropadomē paredzēts pārrunāt ES stratēģisko programmu 2025.-2029.gadam. Plānots arī sākt diskusiju par ES paplašināšanos un ar to saistītajiem izaicinājumiem. 2022.gadā ES piešķīra kandidātvalsts statusu Ukrainai, Moldovai un Bosnijai un Hercegovinai, kā arī sniedza ES perspektīvu Gruzijai.