IZM komentējusi, kurās skolās vērojamas problēmas ar mācībām latviešu valodā

Pāreju uz "vienotu skolu" jeb mācībām tikai latviešu valodā ministrija kopumā vērtē kā sekmīgu - pārsvarā mācību process notiek latviešu valodā.

IZM arī uzsvēra skolas sadarbības ar vecākiem nozīmi, skaidrojot pārmaiņu procesu. Tāpat novērots, ka sekmīgāk pāreja uz mācībām valsts valodā noris skolās, kuras veido sadarbību ar citām izglītības iestādēm, kur līdz šim skolēni mācījušies tikai latviešu valodā.

LETA jau ziņoja, ka ar jauno mācību gadu Latvijas mazākumtautību skolu vispārējās izglītības pamatizglītības programmās sākās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, reformā pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.

2022.gada oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

Ar nākamā gada 1.septembri mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasēs.

Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, grozījumi attieksies uz 136 pirmsskolas izglītības iestādēm, tai skaitā privātajās izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tas ir 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita. Pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu tajās apgūst 13 345 bērni.

Savukārt izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, ir 129 jeb 20,4% no kopējā skolu skaita. Skolēnu skaits, kas apgūst pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmu, ir 43 258 jeb 19,5% no kopējā skolēnu skaita.

Jau pašlaik 1.-6.klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei - vismaz 80% apmērā, bet vidusskolas posmā jaunieši latviešu valodā apgūst visus mācību priekšmetus. Vienlaikus pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē mazākumtautību skolēni interešu izglītības programmā varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi.

IZM ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.

Gadā pirms reformas nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ darbu zaudējuši 64 pedagogi no kopumā 116 pedagogiem, kam konstatētas neatbilstošas valodas zināšanas. 27 pedagogi ir atstādināti uz trim mēnešiem, bet 15 pedagogi atrodas pārejošā darba nespējā.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai "uz papīra".

Lai pārbaudītu, vai mazākumtautības skolās pedagogu latviešu valodas zināšanas atbilst prasītajam, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) plāno īstenot četrus monitoringa pasākumus, tostarp apmeklēt skolas kopā ar pašvaldībām. Iecerētas arī kārtējās akreditācijas, lai pārliecinātos par mācību procesa norisi, un direktoru vērtēšana.

Tāpat tiks veiktas pārbaudes pēc dienesta rīcībā nonākušās informācijas par iespējamu neatbilstību.