LVM palielinās pamatkapitālu par gandrīz 40 miljoniem eiro

Sabiedrība
LETA 18:44, 05.10.2023 0

AS "Latvijas valsts meži" plāno palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 39,055 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

 

Tādējādi LVM pamatkapitāls palielināsies līdz 481,822 miljoniem eiro.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka LVM 2022.gadu noslēdza ar 242,2 miljonu eiro peļņu, no kuras nesadalīto peļņu 39,1 miljona eiro apmērā akcionāru sapulcē lemts novirzīt pamatkapitāla palielināšanai uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģijas mērķu sasniegšanai.

Tāpat LVM atzīmēja, ka ikgadējais pamatlīdzekļu nolietojuma apjoms pilnībā nesedz ik gadu nepieciešamās investīcijas, turklāt pēdējo gadu laikā ģeopolitiskās situācijas ietekmē būtiski kāpušas būvniecības un citu resursu izmaksas, kā arī palielinājies nepieciešamo investīciju apjoms LVM plānoto projektu realizēšanai.

Uzņēmumā stāstīja, ka investīciju politika tiks virzīta meža infrastruktūras, jaunu peļņu nesošu produktu un pakalpojumu attīstībai, kā arī ieguldījumiem izpētē un inovācijās.

Līdz šim LVM investīciju projekti realizēti no uzņēmuma pašu līdzekļiem, nepiesaistot aizņemto kapitālu, piebilst LVM pārstāvji.

Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu pieņemts akcionāru sapulcē 25.septembrī.

Jau ziņots, ka LVM apgrozījums pērn bija 566,612 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 242,193 miljoni eiro.

LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.

Sabiedrība Atbalsta aizliegumu reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz Latvijā ieviest aizliegumu alkoholisko dzērienu audio un audiovizuālajās reklāmās reklamēt šo dzērienu cenas vai atlaides.

Sabiedrība CVK piedāvā uzlabot vēlēšanu zīmes. Kā tās izskatīsies?

Par vēlēšanu sistēmu sagatavošanu atbildīgā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) norāda, ka pašreizējais biļetens ir problemātisks, jo tiek bieži pieļauta kļūda - kādu kandidātu neatbalstot, vēlētājs ievelk rombiņā mīnusu, nevis izsvītro vārdu.

Lasiet arī

Sabiedrība Noraida priekšlikumu kandidātu sarakstus iesniegt būtiski agrāk pirms vēlēšanām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien noraidīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu partiju deputātu kandidātu sarakstus prasīt iesniegt ne vēlāk kā 120 dienas jeb četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

Sabiedrība VDD komentē «TikTok» un «Telegram» iespējamu bloķēšanu Latvijā

Lēmumam par sociālo tīklu "TikTok" un "Telegram" iespējamu bloķēšanu ir jābūt politiskam, turklāt, lai šāds risinājums būtu efektīvs, par ierobežošanu būtu jāvienojas vismaz visām trim Baltijas valstīm, šādu vērtējumu vēstulē Saeimai paudis Valsts drošības dienests (VDD).

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.