Pētījumā noskaidrots, kas rada zinātniskās darbības nestabilitāti

Galvenais zinātnieka atalgojuma avoti šogad bija valsts finansējums - atbilde sniegta 38% gadījumos. Vienlaikus 89% respondentu apgalvoja, ka pašreizējais bāzes finansējums ir nepietiekams zinātnieka mērķa un uzdevumu veikšanai.

19,40% gadījumu primārais atalgojuma avots ir bijis fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējums, 12,60% - "Apvārsnis 2020" un līgumdarbu finansējums, bet 11,30% - valsts pētījumu programmu finansējums. 18,70% gadījumu zinātnieki norādījuši citu atalgojuma avotu.

66% respondentu nepiekrīt, ka tiek samaksāts par visiem zinātnieka veicamajiem pienākumiem atbilstoši slodzei, savukārt 77% uzskata, ka zinātnieka darbs netiek pilnībā apmaksāts. Ievērojams pārsvars - 93% respondentu - uzskata, ka zinātnieka minimālā mēneša darba alga pilnas slodzes darbā nedrīkst būt zemāka par vidējo sabiedriskajā sektorā strādājošo darba algu.

Vairāk nekā puse jeb 59% respondentu nav apmierināti ar savu pašreizējo noslodzi zinātniskajā amatā, vienlaikus 65% aptaujāto zinātnes nozares pārstāvju neuzņemtos lielāku zinātniskā darba slodzi, jo pie esošās darba slodzes ar pūlēm spēj veikt savus pienākumus, kā arī trūkst informācijas par zinātniskās slodzes veidošanās principiem. 69% respondentu apgalvoja, ka katru nedēļu strādā vairāk stundas nekā paredzēts darba līgumā.

68% zinātnes nozares darbinieku pēdējos piecos gados ir apsvēruši iespēju pamest zinātnieka darbu.

72% respondentu uzskata, ka zinātnieka profesija Latvijā netiek augstu novērtēta. Līdzīgs respondentu īpatsvars - 70,80% - uzskata, ka valsts zinātnes politika neatbilst zinātnieku radošajai kapacitātei un tās realizācijai Latvijā. Katrs ceturtais respondents jeb 25,40% nespēja sniegt viedokli, bet 3,80% pauda uzskatu, ka valsts zinātnes politika atbilst zinātnieku radošajai kapacitātei.

Taujāti, kā vērtē Zinātniskās darbības likuma nosacījuma - ikgadējā valsts budžeta pieaugums zinātnei ir ne mazāks par 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz tas sasniedz vismaz 1% no IKP - izpildi, teju pusei jeb 45% respondentiem bija grūtības atbildēt. LIZDA ieskatā, tas var liecināt par nepietiekošu informāciju par finansējumu zinātnei. Katrs trešais jeb 30% nosacījuma neizpildi vērtē nosodoši, 21,1% - neitrāli, bet 4,4% - vienaldzīgi.

LIZDA aicināja izstrādāt stratēģiju un veicamos uzdevumus rīcībai ar mērķi paaugstināt zinātnieka profesijas prestižu sabiedrībā. Tāpat zinātnieka atalgojuma modelim jābūt motivējošam un rezultātus veicinošam. Arodbiedrības ieskatā, 70% būtu jāveido bāzes finansējumam, kas nav mazāks par vidējo atalgojumu publiskajā sektorā, un 30% projektu finansējumam.

"Valsts zinātnes attīstībai jābūt stabilai sistēmai, kurā zinātnieks veic pētījumus ilgtermiņā, strādājot pilnu slodzi vienā pamatdarbā un saņemot konkurētspējīgu atalgojumu," pārliecināta arodbiedrība.

Aptaujai atsaukušies 607 zinātnisko institūtu un augstskolu nodarbinātie. Visvairāk jeb 69% no Rīgas un Pierīgas. Puse respondentu jeb 51% bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem.

Visvairāk - 50% - atbildes snieguši vadošie pētnieki, kā arī 29% pētnieki, 13% zinātniskie asistenti. Katrs trešais respondents jeb 30% pārstāvējuši dabaszinātņu jomu, 21% - inženierzinātnes un tehnoloģijas, 19% - sociālās zinātnes, 16% - humanitārās un mākslas zinātnes, 8% - lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes, bet 6% - medicīnas un veselības zinātņu nozari.

Katra trešā respondenta jeb 30,83% darba stāžs pētniecībā ir 11-20 gadi, savukārt 26,53% respondentu pētniecībā strādā 4-10 gadus. 21-30 gadus pētniecībā strādā 18,92% respondenti. Līdzīgs respondentu īpatsvars - 18,32% - pētniecībā strādā vairāk nekā 30 gadus, kamēr 5,41% respondentu darba stāžs ir līdz trim gadiem.

Atbilstoši LZA datiem Latvijā aptuveni 8000 personas ir nodarbinātas zinātnē, no kurām puse ir nodarbināta uz pilnu slodzi. Savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijā bija 8355 pētnieki - zinātnieki, profesionāļi, kā arī projektu vadītāji.