Bakteriālā iedega šovasar Latvijā konstatēta piecās vietās

No pieciem perēkļiem divi ir iepriekš zināmie perēkļi, kur organisms konstatēts atkārtoti, divi perēkļi ir esošu perēkļu buferzonā, bet viens perēklis ir jaunā vietā - Jelgavas novada Glūdas pagastā.

VAAD pārstāvji arī minēja, ka četri perēkļi ir Zemgales reģionā, tostarp trīs ir Jelgavas novadā un viens Bauskas novadā. Viens perēklis ir arī Dienvidkurzemes novadā.

Dienestā skaidroja, ka bakteriālās iedegas pārbaudes VAAD sāka jūnija sākumā, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra trīs dienas pēc kārtas sasniedza 15 grādus un, izvērtējot laika apstākļus, pārbaudes tika noslēgtas 5.septembrī.

Kopumā VAAD šogad veicis 1470 bakteriālās iedegas saimniekaugu pārbaudes un noņēmis 325 paraugus. Pārbaudes pabeigtas 323 paraugiem, bet divi nepabeigtie paraugi patlaban ir potenciāli pozitīvi.

Jau ziņots, ka bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas un korintes.

2022.gadā VAAD bakteriālo iedegu konstatēja 20 personu īpašumos - deviņos piemājas dārzos vai privātpersonu apsaimniekotās teritorijās un vienā pašvaldības apsaimniekotā teritorijā Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, trijos piemājas dārzos vai privātpersonu apsaimniekotās teritorijās Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā, vienā privātpersonas apsaimniekotā teritorijā Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, divos piemājas dārzos Saldus novada Blīdenes pagastā, vienā piemājas dārzā un vienā komercdārzā Jelgavas novada Sesavas pagastā, kā arī vienā komercdārzā Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.

Pērn kompensācijām par bakteriālās iedegas radītajiem postījumiem Lauku atbalsta dienestam (LAD) tika piešķirti 12 995 eiro. LAD kompensācijām pietikušās bija 19 personas par 343 bakteriālās iedegas saimniekaugu iznīcināšanu.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.