Ebreji: Geto un holokausta muzeja nodošana biedrībai ir signāls investoriem

Rīgas geto un holokausta muzejs tika izveidots 2010.gadā. "Spīķeru" kvartāla teritorija tolaik bija pamesta novārtā, un muzejs bija "pirmais solis visa kvartāla atjaunošanā un revitalizācijā". Biedrībai "Šamir" muzeja izveidošanai tika nodoti 19.gadsimta beigās celtie staļļi. Saskaņā ar līgumu, kas tika noslēgts ar Rīgas domi, līguma galvenā vērtība bija teritorija.

Rībena norādīja, ka 13 gadu laikā biedrība "Šamir" ir labiekārtojusi gan ēkas, gan tām piegulošo teritoriju, to pielāgojot muzeja vajadzībām. Lai arī apkurei šobrīd pieslēgta tikai viena ceturtdaļa no visām telpām, muzeja ēkā ir apskatāmas septiņas pastāvīgās ekspozīcijas.

"Ziemā telpās ir auksti, ekspozīcijas zālēs nav iespējams nodrošināt pastāvīgu temperatūru un mitrumu, līdz ar to nav iespējams eksponēt vērtīgus priekšmetus, gleznas, artefaktus, trūkst atsevišķas telpas mācību stundu vadīšanai, kā arī apmeklētājiem ir ierobežota tualešu pieejamība," biedrības pārstāve uzskaitīja trūkumus, uzsverot, ka muzeja turpmākā attīstība nav iespējama bez nopietnas ēkas rekonstrukcijas un pilnvērtīgas modernas infrastruktūras izveides.

2019.gadā, pateicoties ārvalstu fondu palīdzībai, biedrība piesaistīja līdzekļus rekonstrukcijas projekta izstrādei. Izveidoto koncepciju saskaņoja atbildīgās institūcijas - Rīgas vēsturiskā centra attīstības padome, Nacionāla Kultūras mantojuma pārvalde un Rīgas domes Attīstības departaments. 2022.gada septembrī projekts saņēma būvatļauju.

Šobrīd notiek līdzekļu piesaiste projekta īstenošanai. Rībena norādīja, ka svarīgākais nosacījums sponsoriem ir garantijas, ka pēc ēkas rekonstrukcijas pabeigšanas tās lietošanas līgums netiks izbeigts piecu, desmit vai divdesmit gadu laikā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc biedrība "Šamir" tika ierosinājusi likumprojektu par nekustamā īpašuma nodošanu tās īpašumā.

"Ārvalstu sponsoriem Rīgas domes un Latvijas Saeimas lēmums ir svarīgs signāls par viņu nopietno ziedojumu uzticamību," sacīja Rībena.

Vienlaikus biedrība plāno piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus un ir pieteikusies restitūcijas fondam, tomēr arī šo iniciatīvu "veiksme" esot tieši atkarīga no minētā likumprojekta.

Viņa uzsvēra, ka šis ir ierosinātā likumprojekta otrais variants - pēc konsultācijām ar Kultūras ministriju tajā tika veiktas nepieciešamās izmaiņas, un biedrības darbību pārraudzīs Kultūras ministrija.

"Daudziem apmeklētājiem no visas pasaules mūsu muzejs ir vienīgā vieta, kur atcerēties un pieminēt savus tuviniekus, un tieši saudzīga atmiņu saglabāšana, pētnieciskā un izglītojošā darbība ir tas, ko mēs uzsveram muzeja attīstības koncepcijā. Mēs strādājam, lai mūsu projekts kļūtu līdzvērtīgs līdzīgiem muzejiem Parīzē, Budapeštā, Vašingtonā, Varšavā un citās pilsētās," sacīja biedrības pārstāve.

LETA jau vēstīja, ka Saeimas deputāti rosinājuši ebreju biedrības "Šamir" īpašumā nodot Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja ēkas un zemi.

Likumprojektu parlamentā iesnieguši deputāti Igors Rajevs (AS), Augusts Brigmanis (ZZS), Skaidrīte Ābrama (P), Aleksandrs Kiršteins (NA) un Edgars Tavars (AS).

Tas paredz nodot biedrībai īpašumā vienīgi būves, kurās pašlaik atrodas Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs, kā arī zem būvēm esošo zemi.

Kā norāda likumprojekta autori, mērķis ir nodrošināt Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbību un ilgtspējīgu attīstību, lai veicinātu piemiņas par ebreju, jo īpaši Latvijas ebreju, ciešanām un holokausta traģēdiju Otrā pasaules kara laikā iemūžināšanu, sniegtu atbalstu ebreju kultūras un izglītības attīstībai, kā arī sekmētu Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja ēkas esību un apsaimniekošanu ilgtermiņā.

Rīgas pašvaldība kopš 2010.gada ir nodevusi bezatlīdzības lietošanā biedrībai "Šamir" nekustamos īpašumus, un biedrība šajā teritorijā ir izveidojusi Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju. Pašlaik ir spēkā 2020.gada 27.novembrī noslēgtais Rīgas domes un biedrības "Šamir" līgums par nekustamā īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanā.

Biedrība "Šamir" ir sabiedriskā labuma organizācija, kuras darbības mērķi ir saistīti ar ebreju identitātes, kultūras un reliģijas saglabāšanu, attīstīšanu un veicināšanu, ebreju reliģiskā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, jo īpaši Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja uzturēšanu, kā arī izglītošanu un informēšanu.