• Muntis,
  • Verners
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Vāc parakstus, lai nodrošinātu ikviena iespējas apgūt latviešu valodu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 16:33, 14.09.2023


Platformā "manabalss.lv" sākta iniciatīva ar aicinājumu veikt grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot, ka valstij būtu jānodrošina ikviena ārvalstnieka, kas plāno Latvijā uzturēties ilgāk par trim gadiem, iespējas latviešu valodu apgūt iesākumā vismaz sarunvalodas līmenī, informēja iniciatīvas iesniedzējs, organizācijas "Make Room" vadītājs, kustības "Par" izpilddirektors Miks Celmiņš.


Foto: LETA

"Mēs varam nīst un dusmoties par to, ka ir daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri neprot latviešu valodu, bet jāapzinās, ka esam jau nīduši un dusmojušies šos 30 un vairāk gadus, un redzam, ka tas ne pie kāda rezultāta nav vedis. Dusmas un nīšana valodu nevienam neiemāca," pārliecināts Celmiņš. Viņš uzskata, ka ikvienam, "kas Latviju sauc par savām mājām", ir jāprot sarunāties latviski, tomēr zināt latviešu valodu nevar uzskatīt par pašsaprotamu.

Celmiņa ieskatā, latviešu valodas apmācība iepriekšējos 30 gadus "ir atstāta pašplūsmā" - tā nav bijusi viena no primārajām valstiskām prioritātēm, līdz ar ko valodas apmācībai netika piešķirti nepieciešamie finanšu resursu, bet valodas politika atstāta tikai atsevišķu politiķu un viedokļu līderu publisku paziņojumu retorikā.

Viņš atsaucas uz iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības rīcības plānu, kas paredzēja valsts valodu stiprināt trīs darba uzdevumos - nodrošināt kursus aptuveni 400 cilvēkiem gadā, sniedzot atbalstu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un organizējot Valsts valodas dienas debates Saeimā.

Tāpat iepriekšējās valdības rīcības plāns paredzēja stiprināt valsts valodu, sekmējot tās lietošanu publiskajā telpā. Pasākums paredzēja valodas kursu un sarunu valodas klubu īstenošanai piešķirt 4,6 miljonus eiro no šī gada jūlija līdz 2025.gadam, kas dotu iespēju apgūt latviešu valodu trīs gadu periodā aptuveni 976 trešo valstu pilsoņiem. Atsevišķi Ukrainas civiliedzīvotājiem šogad piešķirts papildu finansējums 765 tūkstošu eiro apmērā, kas aptuveni 1000 ukraiņiem sekmē apgūt latviešu valodu.

Vienlaikus Celmiņš retoriski vaicāja, vai "tik šaurs skatījums" kā atbalsta sniegšana LNB aktivitātei "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", kā arī debašu organizēšana Saeimā par latviešu valodas situāciju valstī veicina iedzīvotāju spēju apgūt valodu.

Viņš ir pārliecināts, ka topošajai valdībai jānosaka valodas apmācība kā viens no primārajiem uzdevumiem, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs līdz 2026.gadam būtu apguvis latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī un ikviens "jaunpienācējs" jau laikus tiktu iekļauts valodas apmācības procesā.

Jaunajai valdībai būtu jāstiprina vienotas latviešu valodas apmācības sistēmas izveide, kas kontrolētu valodas apguves kursu kvalitāti, sistemātiski koordinētu valodu kursu pieejamību un organizētu sistemātisku ārvalstnieku pieteikšanos valodu kursiem, norādīja iniciatīvas autors.

"Valodas apmācībai ir jābūt pieejamai ikvienam Latvijā dzīvojošajam - ārvalstu studentiem augstskolās, visiem ārvalstniekiem, kas stiprina mūsu uzņēmumus un visiem citiem, kuri šodien un turpmākos gadus Latviju sauks par savām mājām," uzskata Celmiņš.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.

Sabiedrība Atbalsta aizliegumu reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz Latvijā ieviest aizliegumu alkoholisko dzērienu audio un audiovizuālajās reklāmās reklamēt šo dzērienu cenas vai atlaides.

Sabiedrība CVK piedāvā uzlabot vēlēšanu zīmes. Kā tās izskatīsies?

Par vēlēšanu sistēmu sagatavošanu atbildīgā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) norāda, ka pašreizējais biļetens ir problemātisks, jo tiek bieži pieļauta kļūda - kādu kandidātu neatbalstot, vēlētājs ievelk rombiņā mīnusu, nevis izsvītro vārdu.

Lasiet arī

Sabiedrība Noraida priekšlikumu kandidātu sarakstus iesniegt būtiski agrāk pirms vēlēšanām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien noraidīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu partiju deputātu kandidātu sarakstus prasīt iesniegt ne vēlāk kā 120 dienas jeb četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

Sabiedrība VDD komentē «TikTok» un «Telegram» iespējamu bloķēšanu Latvijā

Lēmumam par sociālo tīklu "TikTok" un "Telegram" iespējamu bloķēšanu ir jābūt politiskam, turklāt, lai šāds risinājums būtu efektīvs, par ierobežošanu būtu jāvienojas vismaz visām trim Baltijas valstīm, šādu vērtējumu vēstulē Saeimai paudis Valsts drošības dienests (VDD).

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.