Izstrādāti grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Sabiedrība
LETA 17:50, 11.09.2023 0

Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (SEPLPL), paredzot ieviest jaunu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli.

 
Foto: LETA

Turpmāk plānots noteikt, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valsts budžeta dotācijas apjomu veidos ne mazāk kā 0,12% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma, pie tam ar pieaugošu finansējumu turpmākajiem trīs gadiem.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets 2024.gadā sasniedz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2025.gadā - 0,13% no IKP, bet 2026.gadā - 0,14% no IKP līdzvērtīga apjoma.

Saskaņā ar jauno sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma modeli, ko paredzēts nostiprināt ar šiem grozījumiem, katram nākamajam trīs gadu periodam tiks iesniegts jauns attīstības plāns, ar attiecīgu prioritāro pasākumu budžeta pieprasījumu pamatojot, kādu pasākumu īstenošanai ir nepieciešams finansējums un kādi ir sasniedzamie rezultatīvie rādītāji.

Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju vai nepietiekamu finansējumu, modelis paredz, ka sabiedrisko mediju finansiālā situācija tiks izvērtēta katru gadu, savukārt reizi trijos gados padziļināti izvērtēs vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošanu.

Trīs gadu izvērtējumā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) secinās, vai sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sasniedz stratēģijā nospraustos mērķus. Ja mērķi netiks sasniegti, SEPLP būs jāizvērtē iemesli un jāsecina, vai tas noticis nepietiekama finansējuma vai nepietiekami efektīvas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības dēļ.

Tālāk SEPLP izvērtējuma ziņojumu kopā ar attīstības prioritātēm, rezultatīvajiem rādītājiem un informāciju par nepieciešamo finansējuma apjomu nākamajiem trīs gadiem izvērtēs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Pēc ziņojuma izskatīšanas komisijā, SEPLP būs jāsagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā jauns Sabiedriskā medija attīstības plāns kopā ar budžeta pieprasījumiem trim gadiem, ziņojumā iekļaujot arī izvērtējumu par esošā finansēšanas modeļa atbilstību SEPLPL paredzētajiem kritērijiem - vai modelis nodrošina neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko mediju finansējumu un vai tas tuvojas Eiropas vidējam finansējuma līmenim. Ja tiks konstatētas neatbilstības, tad būs pamats sākt diskusiju par finansējuma modeļa izmaiņām vai jauna modeļa ieviešanu.

KM skaidro, ka finansējuma apmēram un piešķiršanas mehānismam jānodrošina, ka sabiedrisko mediju darbību neietekmē spēcīgu ietekmes pušu vēlmes, piemēram, politiskās vides dalībnieki vai kādu ekonomisko grupu lobijs. No tā izriet, ka finansējuma apmēram, kas tiek piešķirts sabiedriskajiem medijiem, jābūt nesaistītam ar tā brīža politiskajām prioritātēm un jābūt sasaistītam ar neatkarīgiem finansējuma avotiem.

KM ieskatā minētie grozījumi nodrošinātu mediju neatkarību, atbilstību medija paredzētajām funkcijām, prognozējamību trīs gadu perspektīvā, kā arī ļaus pietuvoties Eiropas vidējam finansējuma līmenim, kas ir 0,16% no IKP.

Komentējot likumprojekta nepieciešamību, KM uzsver, ka jau kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansējums ir bijis viens no zemākajiem Eiropā. Šobrīd tie ir vissliktāk finansētie sabiedriskie mediji Baltijas valstīs un ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā finansējuma apmēra. Attiecīgi tiem ir ierobežotas iespējas gan veidot jaunu un kvalitatīvu oriģinālsaturu un sasniegt auditoriju, gan uzturēt un attīstīt infrastruktūru. KM prognozē, ka 2023.gada valsts budžeta dotācija būs līdzvērtīga tikai 0,09% no Latvijas IKP, kamēr Eiropas vidējais līmenis ir minētie 0,16% no IKP.

KM atgādina, ka pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā 35% no valsts budžeta finansējuma sabiedriskie mediji ir saņēmuši līdzekļu neparedzētiem gadījumiem vai prioritāro pasākumu ietvaros. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti liela finansējuma daļa tiek piešķirta ikgadēji, reaģējot uz steidzamu problēmu risināšanas nepieciešamību un neliecina par ilgtermiņā pārdomātu un racionālu pieeju sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības plānošanā, kas neļauj runāt par sabiedriskā medija finansējuma neatkarības pietiekamību. Ilgtermiņa ieguldījumu atjaunošana jāplāno savlaicīgi un pietiekamā apmērā, lai nodrošinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību un darbības nepārtrauktību, norāda KM pārstāvji.

Jau ziņots, ka 27.jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli, kas paredz to izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu piecu gadu laikā līdz vismaz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atbilstoši valsts budžeta iespējām.

Tāpat komisija vienbalsīgi atbalstīja konceptuālu lēmumu par sabiedriskā medija finansēšanas modeļa principu maiņu un tālāko virzību likumdošanas procesā un likumprojekta grozījumus par jaunā modeļa ieviešanu pieņemt līdz šī gada septembrim.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ceturtdien vietām plosīsies pērkona negaiss

Ceturtdien Latvijā īslaicīgi līs, daudzviet gaidāmas pērkona lietusgāzes, vietām negaiss būs stiprs, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Braže: NATO alianse šobrīd ir vienota

NATO alianse šobrīd ir vienota un tas atspoguļojas gan praktiskajos darbos, gan politiskajos lēmumos, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Sabiedrība Topošā Rīgas domes koalīcija lēmumus plāno pieņemt solidāri

Topošā Rīgas domes koalīcija lēmumus plāno pieņemt solidāri, bet iecerēts pieļaut arī viedokļu atšķirības balsojumos, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā koalīcijas līguma projekta darba variantā.

Sabiedrība Kā pasargāt cietušos no vajāšanas?

Saeimas Juridiskā komisija: lai piemērotu atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt.

Lasiet arī

Ekonomika Finanšu nozare: Solidaritātes iemaksa bremzē banku kreditēšanās attīstību

Solidaritātes iemaksa, kas tiek piemērota tikai banku sektoram, bremzē banku kreditēšanās attīstību Latvijā, aģentūrai LETA norāda Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji.

Sabiedrība Siliņa aicina iesaldēt algas ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) aicina koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām.

Ekonomika Civilās aizsardzības speciālistu algošanai nepieciešami papildu 885 000 eiro

Civilās aizsardzības speciālistu algošanai pašvaldībām nepieciešami papildu 885 000 eiro, šodien pēc tikšanās ar Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvjiem aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

Pasaule Mediji: Krievija paplašina militāro klātbūtni pie Somijas robežas

Krievija paplašina militāro klātbūtni pie Somijas robežas, atsaucoties uz satelīta attēliem, trešdien ziņo somu sabiedriskā raidorganizācija "Yle".