Tiesībsargs stāsta par seksismu un diskrimināciju Latvijas sabiedrībā

Viņš sacīja, ka nepārsteidz pēdējo nedēļu tendences gan medijos, gan publiskajā retorikā, atspoguļojot seksismā un dzimuma stereotipos balstītus komentārus par sieviešu politiķu izskatu, vecumu un to saistību ar gatavību pildīt sabiedrībā nozīmīgus amatus. Ar šādu seksismā balstītu attieksmi saskaras arī virkne citu sieviešu, kas ir izvēlējušās darboties publiski pamanāmos amatos - žurnālistes, uzņēmumu vadītājas, ierēdnes.

"Šīs sievietes nevar paļauties, ka viņu profesionalitāte tiks vērtēta pēc līdzšinējiem profesionālajiem sasniegumiem, bet, ieņemot attiecīgus amatus, ir jāpieņem arī ar amata pienākumu izpildi nesaistīti aizskaroši izteikumi," norāda Jansons.

Tiesībsargs arī kritizēja plašsaziņas līdzekļus, sakot, ka atsevišķu politiķu un komentētāju dzimumu stereotipos balstītie izteikumi tikuši nekritiski pārpublicēti, tos izplatot un vēl plašāk normalizējot. Viņš norādīja - plašsaziņas līdzekļiem ir jāievēro žurnālistu ētikas prasības un sava darbība jāīsteno godprātīgi, izvairoties no tālākas personu stereotipizācijas publikācijās.

Tiesībsargs aicinājis ikvienu sabiedrības locekli izvērtēt savus iekšējos aizspriedumus, un to, kā tie neapzināti ietekmē ziņu patērēšanu un sieviešu darbības publiskajā vidē uztveršanu.

Latvijas sabiedrībā seksisms un diskriminācija plašākā nozīmē ir konstatējama gan dažādu preču un pakalpojumu reklāmās, gan augstā sabiedrības tolerancē pret vardarbību ģimenē, gan darba vidē un pat Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumā, uzskaitījis tiesībsargs.

Eiropas līdztiesības institūta jaunākajos datos par dzimuma līdztiesību Eiropas Savienības valstīs Latvijas kopējais rezultāts - 16.vieta no 27 - vērtējams kā drīzāk vidējs, tomēr dati atspoguļo arī izteikti negatīvas tendences.

Tiesībsargs norāda, ka Latvijā ir ES augstākais rādītājs par sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks. Īpaši izteikta esot arī dzimumu segregācija izglītības jomā, tādējādi radot nevienlīdzību. Turklāt Latvijā rādītāji par sieviešu piedalīšanos valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā nozīmīgos amatos politikā, ekonomikā un sociālajā jomā ir zemāki nekā vidēji Eiropā.

Par naida runu, kas balstīta uz dzimuma pamata, ir paredzēta kriminālatbildība.