Rinkēvičs: Krievijas armija nav sagrauta - tā joprojām rada lielu risku Eiropai

Viņš aicināja jauniešus nekad nenovērtēt par zemu pretinieku. Valsts prezidents atzīmēja, ka visi ir mazliet paguruši no kara, kas ilgst jau pusotru gadu. Ziņas par karu televīzijā, portālos un sociālajos tīklos notrulina uzmanību, bet nekas nav beidzies.

Rinkēvičs uzsvēra, ka nevar atslābt un tās programmas, kuras patlaban īsteno Aizsardzības ministrija ir būtiskas, piemēram, Valsts aizsardzības dienests. Prezidenta ieskatā, ieviešot dienestu ir būtiski parādīt, ka tas ir jēgpilns un tā nav atgriešanās trīsdesmit gadus vecā pagātnē.

"Tas viss, ko mēs darām, ir jāturpina. Ja mēs tagad kaut ko pārtrauksim, nedarīsim vai atliksim, beigu beigās var iznākt tā, ka pēc laika būs jākož pirkstos. Nepagurt un neatslābt, nenovērtēt par zemu arī to, ko dara pretinieks," akcentēja Valsts prezidents.

Runājot par uzskatu, ka Ukraina cīnās arīdzan par mums, Rinkēvičs akcentēja, ka patlaban ukraiņu karavīri un tauta cenšas maksimāli novājināt gan Krievijas ekonomiku, gan bruņotos spēkus, kas atrodas Ukrainā. Arī sankcijas ietekmē to, ka Krievija, iespējams, nevar gūt kaut kāda veida izšķirošo uzvaru, uz kuru joprojām Kremlis cer.

"Tagad ir mainījusies stratēģija - vilkt laiku cerībā, ka visi nogurs, ka daudzās rietumvalstīs var mainīties valdības, ka gan atbalsts Ukrainai, gan sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju kļūs vājākas. Patlaban mēs paši redzam, ka sankcijas varēja būt efektīvākas, tomēr par sankcijām ir jāvienojas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un ne vienmēr izdodas vienoties par pašu iedarbīgāko veidu," sacīja Valsts prezidents.

Rinkēvičs skaidroja, ka Ukraina lielā mērā dod iespēju ne tikai Latvijai, bet arī NATO kāpināt aizsardzības izdevumus, iekšējās drošības kapacitāti, saražot pietiekami daudz nepieciešamo munīciju. Faktiski tā ir iespēja nostiprināties, lai pēc dažiem gadiem nebūtu iespējamas nekādas provokācijas.

"NATO apzinās, ka provokāciju risks pastāv. Mēs darām visu, lai to novērstu, taču hibrīdkarš ir neprognozējams tieši ar to, ka tā ir cīņa bez noteikumiem. Pirms pāris gadiem būtu grūti iedomāties, ka cilvēkus, piemēram, var izmantot kā ieroci, ko [Ukrainas autoritārā līdera Aleksandra] Lukašenko režīms ir veiksmīgi apguvis," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī akcentēja, ka pāri Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām tiek spiesti cilvēki, kuri meklē labāku dzīvi, apzinoties, ka šādā veidā šķērsot robežu ir nelikumīgi. Arī enerģētika, prezidenta ieskatā, bija labs ierocis, kas nav nostrādājis.

"Būs vēl kaut kādi ne pārāk patīkami pavērsieni. Tiem ir jābūt gataviem. Mēs tiešām iegūstam paši sev laiku, lai nostiprinātu drošību. Cik veiksmīgi mēs to darīsim, tā ir kopīga valdības, Saeimas un prezidenta atbildība. Mēs tiešām savā ziņā novājinām Krieviju, bet Krievija nav sakauta. Patlaban tā jau ir cīņa par izturību," pauda Valsts prezidents.

Diskusijas dalībnieki arīdzan pieskārās jautājumam par izglītību valstī, tostarp par projektu "Skola 2030". Rinkēvičs norādīja, ka, esot novados un runājot ar skolotājiem, piemēram, Rūjienas vidusskolā, ir skaidrs, ka sākums ir grūts. Nav vienkārši gan tāpēc, ka trūkst materiālu, gan arī tāpēc, ka grūti pielāgoties un saprast. Nav vienkārši arī tāpēc, ka kādā brīdī audzēkņiem mainās "spēles noteikumi".

Valsts prezidents atzina, ka projekta ieviešanā ir problēmas un sāk parādīties arī pirmie secinājumi, ko, iespējams, vajadzētu mainīt. Viens no jautājumiem ir saistīts ar vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta mācīšanu. Rinkēvičs uzsvēra, ka sāk veidoties kopīgs viedoklis, ka Latvijas un pasaules vēsture ir jāmāca atsevišķi, to nevar salikt kopā ar citiem mācību priekšmetiem.

Savukārt runājot par pedagogu cīņu par atalgojumu, valsts pirmā persona uzsvēra, ka skolotāji rīkojas pareizi divu iemeslu dēļ, pirmkārt, par savām tiesībām ir jācīnās, otrkārt, ar savu pilsonisko aktivitāti pedagogi sniedz labu piemēru jauniešiem.

"Par savām tiesībām ir jāiestājas. Lai gan valdībai ne vienmēr tas patīk, bet dažreiz citādāk nevar piespiest klausīties. Ieklausās tajos, kuri skaļi runā. Ja cilvēki nepastāv par savām tiesībām, tad tos arī nesadzird," teica prezidents.

Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka mācību iestādēs strādā dažādu paaudžu skolotāji. Prezidenta ieskatā, starp skolotāju paaudzēm ir nepieciešama mijiedarbība, ir jāņem vērā gan jaunības degsme un jaunā zināšanu bagāža, gan arī pieredzējušo pedagogu pieredze. Savstarpējā mijiedarbība, pēc prezidenta paustā, dotu labu pienesumu.

"Pasaule mainās un attīstās. Daudzi no jums teica, ka uzsākuši studijas Latvijā. Manuprāt, tā ir laba un pareiza pieeja - baudīt studentu gadus, apgūt maksimālo Latvijā un, iespējams, aizbraukt pamācīties kaut kur citur un atgriezties, lai ķertos pie valsts attīstības un pie tām lietām, kuras jūs gribat sasniegt. Augstākajai izglītībai Latvijā tā ir laba ziņa, ka ir interese studēt tieši valstī. Tas ir jānovērtē un augstskolām jācenšas iet uz augšu, uz priekšu, kā arī noturēt latiņu pietiekami augstu, lai interese studēt būtu," akcentēja valsts pirmā persona.