Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") pārstāvētā Labklājības ministrija šodien iesniedz valdībā priekšlikumus sēdei, lai uzliktu par pienākumu laulības šķiršanas procesa dalībniekiem iziet mediāciju.
Zūd ģimenes stabilitāte
Latvijā mediācija netiek pietiekami plaši izmantota, jo sabiedrībai ir vājas zināšanas par mediāciju un tās iespējām, kā arī priekšrocībām salīdzinājumā ar tiesas procesu, ziņo Ministru Kabineta oficiāla vietne.
Ik gadu Latvijā tiek noslēgtas samērā daudz laulības, tomēr vairāk kā trešdaļa no tām tiek šķirtas. Bērnu skaits, par kuriem pēc tiesas pieprasījuma bāriņtiesa devusi atzinumu par bērna aizgādības tiesību noteikšanu un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, ir pietiekami liels, proti, 2022. gadā – 902 bērni, bet pēdējo piecu gadu laikā kopumā tas ir vienmērīgs – 2018. gadā tie bija 855 bērni, 2019. gadā – 842, 2020. gadā – 934, savukārt 2021. gadā – 897 bērni.
Gadījumos, kad vecāki nevar ar bērna aizgādību saistītajos jautājumos vienoties paši, tos izlemj tiesa, vispirms piedāvājot mediāciju. Ja mediācijas procesā vienošanās netiek panākta, seko tiesvedības process, kas iekļauj dažādu speciālistu un institūciju apmeklējumus, iespējamu vairākkārtēju bērna viedokļa uzklausīšanu, faktiski iesaistot bērnu vecāku konflikta risināšanā. Īpaši uzsverams, ka bērniem, kuri ir spiesti būt par lieciniekiem vecāku domstarpībām un ir pakļauti to seku ietekmei, vecāku vienotības trūkums rada trauksmi, jo zūd ģimenes stabilitāte un nav skaidri ģimenes funkcionēšanas noteikumi. Un šī trauksme savukārt veicina bērna uzvedības problēmu attīstības riskus. Vecāku domstarpības bērna aprūpē un uzraudzībā mēdz būt tik dziļas, ka apdraud bērna pilnvērtīgu attīstību.
Divus gadus iepriekš Latvijā tika veikta mediācijas pilotprogramma
2021. gadā Programmas ietvaros, ziņo LM, tika uzsāktas 273 mediācijas, no tām 57% izbeigtas ar pilnīgu vai daļēju vienošanos, 17% mediācijas process tika turpināts, un 26% – izbeigtas bez vienošanās. Visvairāk mediācijas procesi bija par bērnu saskarsmes jautājumiem – 151 gadījumi, vecāku attiecības un savstarpējā komunikācija – 113, bērnu dzīvesvietas noteikšana, uzturlīdzekļu apmērs un maksāšanas kārtība – 65 gadījumos, bērnu audzināšanas jautājumi – 45, bērnu aizgādības jautājumi – 33, laulības šķiršana – 21, citi (kopmantas sadales jautājumi, vecāku mantiskās attiecības, kredītsaistības, uzvārda maiņa, paternitātes jautājumi, mātes – aizbildnes attiecības, ģimenes valsts pabalsta saņemšana u.c.) – 29 gadījumos. Jāņem vērā, ka vienā mediācijas gadījumā iespējami vairāki strīdu jautājumi, tāpēc to skaits var atšķirties no kopējā uzsākto mediāciju skaita.
Tagad darbs ar mediatoriem kļūs obligāts laulības šķiršanas procesā, uzsver Labklājības ministrija.
"Sertificēta mediatora konsultācijas neapmeklēšana iesniedzējam bāriņtiesā vai prasības cēlājam tiesā, neizpildot no tiesību normas tieši izrietošu pienākumu, būtu šķērslis administratīvās lietas ierosināšanai bāriņtiesā vai tiesvedības uzsākšanai tiesā", - pauž E.Siliņa.
"Tādēļ nepieciešams normatīvi noteikt, ja bāriņtiesa konstatē, ka iesniedzējs nav apmeklējis sertificēta mediatora konsultāciju, tā ir tiesīga atteikt ierosināt administratīvo lietu. Lai nodrošinātu efektīvu kontroli pār bāriņtiesas rīcību (atteikumu ierosināt administratīvo lietu) tiesiskumu un lietderību, saglabājamas personu tiesības pārsūdzēt bāriņtiesas atteikumu".
Gatavība sniegt obligātās konsultācijas
Sertificētu mediatoru padomes 2022. gada oktobrī veiktajā aptaujā 32 sertificēti mediatori ir snieguši atbildi par gatavību nodrošināt regulāras pirmreizējas obligātās konsultācijas pusēm par mediācijas izmantošanu. Balstoties uz 2022. gadā tiesās saņemto lietu skaitu – 2 508, kas pieskaitāmas ģimenes lietām, pēc Sertificētu mediatoru padomes aplēsēm, būtu nepieciešams nodrošināt 12 sertificēta mediatora konsultācijas dienā visā Latvijas teritorijā. Tādējādi secināms, ka sertificēti mediatori spēs nodrošināt konsultāciju vienas līdz divu nedēļu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.
Atbilstoši Sertificētu mediatoru padomes mājas lapā uzturētai informācijai šobrīd Latvijā ir 48 sertificēti mediatori,1 kas praktizē ģimenes strīdos, no tiem attālināti – 28. Lielākā daļa kā savu praktizēšanas vietu, norādījuši Rīgu (45) vai Rīgas rajonu (17). Taču 37 sertificēti mediatori atzīmējuši, ka pakalpojumu var sniegt ārpus savas ierastās prakses vietas pēc vienošanās ar pusēm. Šobrīd 34 praktizējoši sertificēti mediatori apliecinājuši gatavību sniegt obligātās konsultācijas par mediāciju ģimenes strīdos vismaz noteikta minimālā stundu skaita apmērā gadā.
Attiecīgi gada ietvaros nepieciešamais kopējais finansējuma apmērs valsts budžetā šādas programmas nodrošināšanai veido 236 890 euro, no kuriem 208 530 euro veido sertificētu mediatoru darba apmaksa un 28 360 euro izdevumu segšana Sertificētu mediatoru padomi mediācijas konsultāciju nodrošināšanas koordinēšanas darbību veikšanai.
Krišs Ziverts
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri