60% dabas postījumu šomēnes reģistrēti Dobeles novadā (+VIDEO)

Nesenais meteoroloģiskais neprāts, kas mūsu valstī plosījās pāri debesīm, apdrošināšanas kompānijām radījis milzīgus zaudējumus. No visām dabas katastrofām Latvijā lielgraudu krusa izceļas ar nodarīto postījumu smagumu.

Saskaņā ar atlīdzību datiem 60% krusas postījumu šomēnes reģistrēti Dobeles novadā. Pēc piedzīvotās vētras un krusas vietējās auto remontdarbnīcās veidojās milzīgas rindas, un aplēses liecina, ka 8 gadus vecu un vecāku automašīnu segmentā ap 20% cietušo spēkratu būs jānoraksta zaudējumos, jo remonta summa tuvojas auto tirgus vērtībai.

Lielgraudu krusa nesaudzē arī citus īpašumus - tā viegli pārsit māju jumtus, noposta dārzus un sējumus, sabojā lauksaimniecības tehniku, ēku fasādes un saules paneļus. Šī vasara nav vienīgais piemērs apjomīgajiem zaudējumiem, ko nodara šī postošā dabas stihija: arī 2020.gada jūnijā Latvija piedzīvoja spēcīgu krusu, kas gan radīja salīdzinoši mazākus zaudējumus 300 000 eiro apmērā.

"No dabas stihijām līdz galam pasargāts nav nekas - ne īpašums, ne auto, ne cilvēks. Ja lielgraudu krusa ietu pāri kādai lielākai pilsētai, zaudējumi būtu vēl daudzkārt lielāki. Mantiskas vērtības var atgūt apdrošinot, bet cilvēka dzīvību nevar atgūt nekā, tāpēc atbildīgajām institūcijām būtu jāpilnveido vētru paredzēšanas un brīdinājumu sistēmas, lai pasargātu sabiedrību. Tāpat jāapsver citi riska mazināšanas veidi no valsts un vietējo uzņēmēju puses, piemēram, Igaunijā maksas stāvvietas, kas atrodas zem jumta, ļāva vētras laikā autovadītājiem novietot savus spēkratus bez maksas. Savukārt apdrošinātāju uzdevums ir turpināt informēt sabiedrību gan par finansiālā drošības spilvena nodrošināšanu, par ko šādu dabas stihiju gadījumā rūpējas apdrošināšana, gan par preventīvām darbībām, lai zaudējumus mazinātu," stāsta apdrošināšanas eksperts Uldis Dzintars.

"Katram iedzīvotājam pašam ir atbildīgi jāizturas pret brīdinājumiem - 7.augusta rītā par augstāko, sarkano riska līmeni ziņoja gan sabiedriskie mediji, gan meteorologi, bet cik daudzi nopietni sagatavojās? Zinātnieki paredz, ka dabas stihiju biežums un spēks tikai pieaugs - par šādu tendenci jau tagad liecina globālā dabas katastrofu statistika. Ir vērts pajautāt sev - kas būtu tas brīdinājuma veids, kurā mēs ieklausītos?"

"Tas nav pārmetums, bet gan apliecinājums, ka cilvēka dabā ir domāt - ar mani jau nekas slikts nenotiks. Līdzīgi kā ar sniegputeņiem ziemā - sinoptiķi brīdina, aicina nedoties ielās ar automašīnām un izmantot sabiedrisko transportu, taču lielākā daļa sabiedrības to ignorē. Sabiedrības atbildīgums un apzināšanās, ka klimata pārmaiņas skar arī Latviju, līdz ar savlaicīgu īpašuma apdrošināšanu un rūpēm par savu īpašumu ir vienīgais veids, kā stāties pretī dabas stihijām," uzsver Uldis Dzintars.