• Eižens,
  • Jevgēņija,
  • Jevgēņijs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ja iezīmētos Progresīvo līdzdalības iespēja, AS par to būtu jālemj atsevišķi

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 14:36, 25.08.2023


Ja topošajā koalīcijā iezīmētos "Progresīvo" līdzdalības iespēja, tad "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijai par to būtu vēl atsevišķi jālemj.


Foto: LETA

Vaicāts par AS gatavību strādāt valdībā kopā ar "Progresīvajiem", ja iezīmētos viņu dalība koalīcijā, AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars šodien žurnālistiem pauda, ka tādā gadījumā lēmums šajā jautājumā būtu jāpieņem frakcijai.

Tavars uzsvēra, ka AS gatava strādāt Ministru prezidenta amatam nominētās Evikas Siliņas (JV) vadītā valdībā, ja tiek novērsti riski saistībā ar Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"/ZZS) ietekmi.

Kā ziņots, AS gaida, kā "Jaunā vienotība" (JV) risinās situāciju ar sankcijām pakļautā Lemberga iespējamo ietekmi uz valdības un Saeimas lēmumiem, piektdien pēc tikšanās ar Siliņu norādīja Tavars.

Runājot par iespējamu darbu koalīcijā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Tavars atzīmēja, ka pret Lembergu aizvien ir noteiktas sankcijas. "Tas ir nacionālās drošības jautājums, un AS gaida, kā šo problēmu - Aivars Lembergs - JV risinās," sacīja Tavars.

Kā ziņots, šodien notiek Valsts prezidenta Rinkēviča Ministru prezidenta amatam nominētās Siliņas vadītās oficiālās sarunas par jaunas valdības veidošanu.

JV politiķe uz sarunām ir aicinājusi četru politisko spēku pārstāvjus, sakot, ka mēģinās vienoties par iespējami plašu koalīciju. Politiķi jau ir pauduši skepsi, vai par dabu vienā valdībā izdosies vienoties visām piecām sarunās iesaistītajām partijām, sekojoši ir aktuāls jautājums, kura vai kuras divas partijas paliks "aiz borta".

Sarunas atsevišķi paredzētas ar AS, tad Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), pēc tam Nacionālo apvienību (NA), bet pirmo oficiālo sarunu raundu paredzēts noslēgt, JV tiekoties ar "Progresīvajiem".

Pēdējās nedēļās partijām jau notikušas neformālas konsultācijas par koalīcijas veidošanu, taču konkrēts tās sastāvs vēl nav skaidrs.

Kā ziņots, Siliņa saskata iespējamību izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti "Progresīvie", bet citā modelī - NA. Siliņa skaidroja, ka viens četru partiju modelis paredzētu, ka valdību veido JV, AS, ZZS un "Progresīvie". Savukārt otrs četru partiju modelis koalīcijā ietvertu JV, AS, ZZS un NA, sacīja premjera amata kandidāte.

JV politiķe reizē uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī "citas variācijas", lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.

Kā ziņots, Valsts prezidents Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis JV pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Siliņu. Lēmumu par Siliņas aicināšanu Rinkēvičs pieņēma pēc šonedēļ notikušajām sarunām ar visām Saeimas frakcijām. Siliņa bija vienīgā partiju oficiāli izvirzītā pretendente premjera amatam.

Rinkēvičs trešdien sacīja, ka "neesot naivs" par iespēju izveidot piecu partiju koalīciju, taču vairākas trīs vai četru partiju kombinācijas viņš gan saskatot.

Gandrīz nepastāv iespējas NA un "Progresīvajiem" vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.

Saskaņā ar Satversmes 56.pantu Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Atbilstoši Satversmes 59.pantam topošajam Ministru prezidentam un ministriem vēl nepieciešams saņemt Saeimas uzticību.

Siliņa ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā viņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

Viņa dzimusi 1975.gadā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.

Politikā viņa debitēja 2011.gadā, kad kandidēja uz 11.Saeimu no Zatlera Reformu partijas. Tā paša gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī - par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri.

Siliņa kandidēja arī 13.Saeimas vēlēšanās - jau JV sarakstā. 2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.

Kā ziņots, Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Trešdien Latvijā gaidāma migla un smidzināšana

Trešdien gan naktī, gan dienā vietām Latvijā gaidāma migla un smidzinošs lietus, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Uzvaras parks tiek apstādīts ar jauniem kokiem (+VIDEO)

Mitrie apstākļi veicina labu sakņu sistēmas attīstību.

Sabiedrība Starptautiskā pētījumā augsti novērtētas Latvijas skolēnu datorprasmes

Starptautiskajā datorprasmju un informācijpratības pētījumā "ICILS 2023" Latvijas skolēnu sniegums novērtēts ar 509 punktiem, ieņemot septīto vietu 31 valsts vidū, liecina pētījuma pirmie rezultāti.

Sabiedrība Iekšlietu dienestos strādājošajiem prēmijās plānots atvēlēt 250 000 eiro

Iekšlietu ministrija sagatavojusi valdībai ziņojumu par Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja un Finanšu izlūkošanas dienesta amatpersonu prēmēšanu par viņu tiešās darbības rezultātā atklātiem un novērstiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Lasiet arī

Sports Šī gada labākie sportisti tiks sumināti janvārī Rīgas cirkā

"Trīs Zvaigžņu balvas" ceremonija, kurā tiks sumināti 2024.gada labākie sportisti, norisināsies 2025.gada 15.janvārī Rīgas cirkā, informē Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Sabiedrība Jaundzimušo skaits deviņos mēnešos sarucis par 12,7%

Latvijā šogad deviņos mēnešos reģistrēti 9716 jaundzimušie, kas ir par 12,7% jeb 1419 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Sabiedrība Atvieglos nosacījumus autobusa vadītāja apliecības iegūšanai

Valdība šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto noteikumu projektu, kas atvieglos nosacījumus, lai varētu iegūt autobusa vadīšanai nepieciešamo "D" kategorijas vadītāja apliecību.

Kriminālziņas Policija reidā pārkāpumos pieķer vairākus koplietošanas auto šoferus

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar koplietošanas transportlīdzekļu nomas uzņēmumiem "Bolt Drive" un "CityBee" veica ceļu satiksmes uzraudzību Rīgas ielās, pārbaudot kopumā 2372 autovadītājus, kuri satiksmē piedalījās gan ar privātiem, gan koplietošanas transportlīdzekļiem, informē policija.