Ukraiņu zinātnieki Latvijā izstrādā unikālas tehnoloģijas kaulu audzēšanai

Sabiedrība
VS.LV 07:09, 14.08.2023 0

Rīgā izstrādātie projekti var palīdzēt ārstēt brūces militārajā ķirurģijā.

 

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas datiem, daudzi ukraiņu zinātnieki mūsu valstī veiksmīgi strādā jau ilgu laiku.

Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta (LU ASI) pētnieks Dr. Maksims Pogorielovs (Ukraina) stasta: "Mana pirmā vizīte uz Latviju bija 2015. gadā, kad piedalījos “EuroNanoForum-2015”... Kopdarbība turpināja pozitīvi attīstīties, jo gadu vēlāk Latvijas valdība man piešķīra trīs mēnešu stipendiju, kas ievērojami atviegloja manu sadarbību ar LU.

Šī stipendija sniedza vērtīgu atbalstu, lai vēl vairāk nostiprinātu iesāktās pētniecības aktivitātes. No 2021. gada oktobra savu zinātnisko darbību Latvijā turpināju kā pilnas slodzes darbinieks atsevišķā ERAF līdzfinansētā projektā “Jaunas fotoluminiscences platformas Listeria monocytogenes noteikšanai”.

"Mana “ukraiņu komanda” Latvijā šobrīd sastāv no manis un vēl trīs pētniekiem: Dr. Viktorija Kornijenko un doktorante Katerina Diedkova, kuras bija spiestas pamest Ukrainu Krievijas agresīvā iebrukuma sākumā, savukārt Dr. Volodymirs Deineka pievienojās mums pirms dažiem mēnešiem, kad saņēma MSCA4Ukraine stipendiju".

Ukraiņu darbs Latvijā galvenokārt ir saistīts ar biomedicīnas jomu. Galvenā uzmanība tiek pievērsta biomateriālu izpētei dažādiem medicīniskiem nolūkiem, piemēram, kaulu atjaunošanai, brūču ārstēšanai, antibakteriālām nanodaļiņām un pretvēža ārstēšanai. Pētām arī jaunas iespējas, tostarp nanosensoru izstrādi.

"Pašlaik strādājam pie diviem “Apvārsnis Eiropa” MSCA-SE apakšprogrammas projektiem MX-MAP un ESCULAPE, kuros īpašu uzmanību pievēršam MXenes materiāla izpētei. Pirmais no šiem projektiem ir vērsts uz jaunu MXenes divdimensiju (2D) nanolaminātu izpēti, jo īpaši to imūno kartēšanu potenciālajiem biomedicīnas lietojumiem. Otrais projekts ietver vadošu membrānu izstrādi elastīgai elektronikai un audu inženierijai. Turklāt mums ir vēl viens MSCA-SE apakšprogrammas projekts ARGO, kura mērķis ir izpētīt sudraba nanodaļiņu klīnisko pielietojumu zobārstniecībā. Tāpat arī esam aktīvi iesaistījušies divos bilateriālo Latvijas-Ukrainas projektos saistībā ar audu inženierijas konstrukciju izstrādi, kas ietver antibakteriālas nanodaļiņas".

Uz jautājumu par nākotni zinātnieks atbild šādi:

"No vienas puses mans sapnis ir piedzīvot Ukrainas uzvaru karā pret agresoru un atgriezties Ukrainā, kur dot ieguldījumu savas valsts atjaunošanā. No otras puses mums šobrīd ir daudzi projekti un ambiciozi plāni turpmākai izpētei šeit Latvijā".

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Piektdien daudzviet Latvijā uzsnigs

Piektdien lielā Latvijas daļā gaidāms sniegs, pārsvarā tas būs neliels, vietām īslaicīgi snigs stiprāk, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Austrumu slimnīcā ierodas vēl 20 ievainotie ukraiņi

Kopumā Austrumu slimnīcā kopš kara sākuma uzņemti jau 386 no Ukrainas atvestie pacienti.

Sabiedrība Pērn Latvijā adoptēti 77 bērni

Pērn Latvijā adoptēti 77 bērni, kas ir par deviņiem mazāk nekā gadu iepriekš, informē Labklājības ministrija (LM).

Sabiedrība Aptauja: Gandrīz trešdaļā skolu finansējums mācību līdzekļiem nav pieaudzis

Gandrīz trešdaļā skolu skolu finansējums mācību līdzekļiem šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav pieaudzis un ir palicis nemainīgs, 4,4% - tas ir samazinājies, bet 38,7% - pieaudzis, secināts izdevniecības "Skolas Vārds" veiktajā izglītības iestāžu vadītāju aptaujā.

Lasiet arī

Interesanti fakti Latviešu pētnieces atgriezušās no ekspedīcijas Arktikā

Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no ekspedīcijas Svalbāras salu arhipelāga, Norvēģijā, kur pētīha tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu, informē LHEI vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.

Interesanti fakti Kosmosa pētnieki no Ventspils veikuši svarīgu atklājumu (+VIDEO)

Matemātiskajā modelī pētīta molekulu spēja sasalt uz mikroskopiskiem minerālu putekļiem.

Interesanti fakti Kaut kas neparasts notiek ar Zemes atmosfēras polārajiem virpuļiem

Dienvidu polārais virpulis var drīzumā sabrukt, kas var izraisīt pēkšņas un radikālas laikapstākļu izmaiņas.

Sabiedrība Piebalgā pēc 87 gadiem tiek pētīta latviešu antropoloģija (+VIDEO)

Ir atrastas jau četras sievietes, kuras tika mērītas tālajā 1937. gadā.