Ukraiņu zinātnieki Latvijā izstrādā unikālas tehnoloģijas kaulu audzēšanai

Sabiedrība
VS.LV 07:09, 14.08.2023 0

Rīgā izstrādātie projekti var palīdzēt ārstēt brūces militārajā ķirurģijā.

 

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas datiem, daudzi ukraiņu zinātnieki mūsu valstī veiksmīgi strādā jau ilgu laiku.

Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta (LU ASI) pētnieks Dr. Maksims Pogorielovs (Ukraina) stasta: "Mana pirmā vizīte uz Latviju bija 2015. gadā, kad piedalījos “EuroNanoForum-2015”... Kopdarbība turpināja pozitīvi attīstīties, jo gadu vēlāk Latvijas valdība man piešķīra trīs mēnešu stipendiju, kas ievērojami atviegloja manu sadarbību ar LU.

Šī stipendija sniedza vērtīgu atbalstu, lai vēl vairāk nostiprinātu iesāktās pētniecības aktivitātes. No 2021. gada oktobra savu zinātnisko darbību Latvijā turpināju kā pilnas slodzes darbinieks atsevišķā ERAF līdzfinansētā projektā “Jaunas fotoluminiscences platformas Listeria monocytogenes noteikšanai”.

"Mana “ukraiņu komanda” Latvijā šobrīd sastāv no manis un vēl trīs pētniekiem: Dr. Viktorija Kornijenko un doktorante Katerina Diedkova, kuras bija spiestas pamest Ukrainu Krievijas agresīvā iebrukuma sākumā, savukārt Dr. Volodymirs Deineka pievienojās mums pirms dažiem mēnešiem, kad saņēma MSCA4Ukraine stipendiju".

Ukraiņu darbs Latvijā galvenokārt ir saistīts ar biomedicīnas jomu. Galvenā uzmanība tiek pievērsta biomateriālu izpētei dažādiem medicīniskiem nolūkiem, piemēram, kaulu atjaunošanai, brūču ārstēšanai, antibakteriālām nanodaļiņām un pretvēža ārstēšanai. Pētām arī jaunas iespējas, tostarp nanosensoru izstrādi.

"Pašlaik strādājam pie diviem “Apvārsnis Eiropa” MSCA-SE apakšprogrammas projektiem MX-MAP un ESCULAPE, kuros īpašu uzmanību pievēršam MXenes materiāla izpētei. Pirmais no šiem projektiem ir vērsts uz jaunu MXenes divdimensiju (2D) nanolaminātu izpēti, jo īpaši to imūno kartēšanu potenciālajiem biomedicīnas lietojumiem. Otrais projekts ietver vadošu membrānu izstrādi elastīgai elektronikai un audu inženierijai. Turklāt mums ir vēl viens MSCA-SE apakšprogrammas projekts ARGO, kura mērķis ir izpētīt sudraba nanodaļiņu klīnisko pielietojumu zobārstniecībā. Tāpat arī esam aktīvi iesaistījušies divos bilateriālo Latvijas-Ukrainas projektos saistībā ar audu inženierijas konstrukciju izstrādi, kas ietver antibakteriālas nanodaļiņas".

Uz jautājumu par nākotni zinātnieks atbild šādi:

"No vienas puses mans sapnis ir piedzīvot Ukrainas uzvaru karā pret agresoru un atgriezties Ukrainā, kur dot ieguldījumu savas valsts atjaunošanā. No otras puses mums šobrīd ir daudzi projekti un ambiciozi plāni turpmākai izpētei šeit Latvijā".

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Karalienes Elizabetes II piemiņai Rīgā notiks pastaiga ar korgiju šķirnes suņiem

Karalienes Elizabetes II piemiņai šodien notiks zibakcija - pastaiga ar korgiju šķirnes suņiem no Brīvības pieminekļa līdz Lielbritānijas vēstniecībai, aģentūru LETA informē pasākuma rīkotāja Gerda Pulkstene.

Sabiedrība Piektdiena būs saulaina un silta

Piektdien visā Latvijā saglabāsies sauss un saulains laiks, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Kā izvēlēties tualetes podu, ņemot vērā vannasistabas stilu un funkcionalitāti?

Telpas izmēri ir svarīgākais faktors, izvēloties tualetes podu. Jānovērtē, cik lielu vietu tualetes pods var aizņemt vannas istabā, lai tas netraucētu pārvietoties. Tualetes poda izmēriem jāatbilst telpai, pretējā gadījumā tas var ierobežot kustību un padarīt telpu mazāk funkcionālu.

Sabiedrība SEPLP uzdod LTV7 no nākamā gada visu saturu nodrošināt tikai valsts valodā

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) šodien apstiprināja grozījumus Mazākumtautību multimediju platformas koncepcijā, apstiprinot plānu, ka no 2025.gada. 1.janvāra LTV7 saturu nodrošinās tikai valsts valodā, tviterī atklāja padomes loceklis Jānis Eglītis.

Lasiet arī

Interesanti fakti Kosmosa pētnieki no Ventspils veikuši svarīgu atklājumu (+VIDEO)

Matemātiskajā modelī pētīta molekulu spēja sasalt uz mikroskopiskiem minerālu putekļiem.

Interesanti fakti Kaut kas neparasts notiek ar Zemes atmosfēras polārajiem virpuļiem

Dienvidu polārais virpulis var drīzumā sabrukt, kas var izraisīt pēkšņas un radikālas laikapstākļu izmaiņas.

Sabiedrība Piebalgā pēc 87 gadiem tiek pētīta latviešu antropoloģija (+VIDEO)

Ir atrastas jau četras sievietes, kuras tika mērītas tālajā 1937. gadā.

Interesanti fakti Zinātnieki nejauši atklāja pasaulē retāko minerālu, pateicoties vecai vēstulei

Vienkārša vēstule, kurā uzskaitītas fosilijas vienā no raktuvēm, ļāva zinātniekiem atklāt retu minerālu un papildināt to kolekciju. Šis atklājums ir tik rets, ka cilvēce to pat nevar izmantot pieticīgo rezervju dēļ.