Ukraiņu zinātnieki Latvijā izstrādā unikālas tehnoloģijas kaulu audzēšanai

Sabiedrība
VS.LV 07:09, 14.08.2023 0

Rīgā izstrādātie projekti var palīdzēt ārstēt brūces militārajā ķirurģijā.

 

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas datiem, daudzi ukraiņu zinātnieki mūsu valstī veiksmīgi strādā jau ilgu laiku.

Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta (LU ASI) pētnieks Dr. Maksims Pogorielovs (Ukraina) stasta: "Mana pirmā vizīte uz Latviju bija 2015. gadā, kad piedalījos “EuroNanoForum-2015”... Kopdarbība turpināja pozitīvi attīstīties, jo gadu vēlāk Latvijas valdība man piešķīra trīs mēnešu stipendiju, kas ievērojami atviegloja manu sadarbību ar LU.

Šī stipendija sniedza vērtīgu atbalstu, lai vēl vairāk nostiprinātu iesāktās pētniecības aktivitātes. No 2021. gada oktobra savu zinātnisko darbību Latvijā turpināju kā pilnas slodzes darbinieks atsevišķā ERAF līdzfinansētā projektā “Jaunas fotoluminiscences platformas Listeria monocytogenes noteikšanai”.

"Mana “ukraiņu komanda” Latvijā šobrīd sastāv no manis un vēl trīs pētniekiem: Dr. Viktorija Kornijenko un doktorante Katerina Diedkova, kuras bija spiestas pamest Ukrainu Krievijas agresīvā iebrukuma sākumā, savukārt Dr. Volodymirs Deineka pievienojās mums pirms dažiem mēnešiem, kad saņēma MSCA4Ukraine stipendiju".

Ukraiņu darbs Latvijā galvenokārt ir saistīts ar biomedicīnas jomu. Galvenā uzmanība tiek pievērsta biomateriālu izpētei dažādiem medicīniskiem nolūkiem, piemēram, kaulu atjaunošanai, brūču ārstēšanai, antibakteriālām nanodaļiņām un pretvēža ārstēšanai. Pētām arī jaunas iespējas, tostarp nanosensoru izstrādi.

"Pašlaik strādājam pie diviem “Apvārsnis Eiropa” MSCA-SE apakšprogrammas projektiem MX-MAP un ESCULAPE, kuros īpašu uzmanību pievēršam MXenes materiāla izpētei. Pirmais no šiem projektiem ir vērsts uz jaunu MXenes divdimensiju (2D) nanolaminātu izpēti, jo īpaši to imūno kartēšanu potenciālajiem biomedicīnas lietojumiem. Otrais projekts ietver vadošu membrānu izstrādi elastīgai elektronikai un audu inženierijai. Turklāt mums ir vēl viens MSCA-SE apakšprogrammas projekts ARGO, kura mērķis ir izpētīt sudraba nanodaļiņu klīnisko pielietojumu zobārstniecībā. Tāpat arī esam aktīvi iesaistījušies divos bilateriālo Latvijas-Ukrainas projektos saistībā ar audu inženierijas konstrukciju izstrādi, kas ietver antibakteriālas nanodaļiņas".

Uz jautājumu par nākotni zinātnieks atbild šādi:

"No vienas puses mans sapnis ir piedzīvot Ukrainas uzvaru karā pret agresoru un atgriezties Ukrainā, kur dot ieguldījumu savas valsts atjaunošanā. No otras puses mums šobrīd ir daudzi projekti un ambiciozi plāni turpmākai izpētei šeit Latvijā".

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Septembra sākums Latvijā bijis četrus grādus siltāks par normu

Septembra pirmā dekāde Latvijā bija četrus grādus siltāka nekā ierasts un divus grādus siltāka nekā augusts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Sabiedrība Pasažieru pārvadātāji protesta dienā atcēluši 53 reisus

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Sabiedrība Otrdien gaidāms īslaicīgs lietus, vietām arī pērkona negaiss

Otrdien daudzviet Latvijā īslaicīgi līs, vietām līs stipri un ducinās pērkons, negaisa laikā iespējama krusa un stipras vēja brāzmas, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Premjere par stabilitāti koalīcijā: Grūtu jautājumu risināšana

Grūtu jautājumu risināšana paver iespējas dažādiem lēmumiem pieiet radošāk, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz jautājumu, vai darbs pie nākamā gada budžeta un koalīcijas partneru ultimāti neliecina par nestabilitāti koalīcijā.

Lasiet arī

Interesanti fakti Zinātnieks apšauba pasaules gala iespējamību tuvāko 10 gadu laikā

Kanādas zinātnieks, ekoloģijas un politikas pētnieks Vaclavs Smils uzskata, ka apokaliptiski pareģojumi par pasaules galu tuvāko desmit gadu laikā nav pamatoti. Savus secinājumus viņš izklāstījis grāmatā “Kā pasaule patiesībā darbojas” (How the World Really Works).

Interesanti fakti Zinātnieki pirmo reizi laboratorijā izaudzējuši cilvēka zobu

Zinātniekiem pirmo reizi izdevies izaudzēt cilvēka zobu laboratorijas apstākļos – tas ir revolucionārs sasniegums, kas nākotnē var pilnībā mainīt pieeju zobu aizvietošanai. Par to ziņo The Telegraph.

Sabiedrība Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".

Interesanti fakti Atklāta Arābijas tuksneša senā pagātne

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj pārsteidzošu faktu: Arābijas pussalas un Sahāras tuksneši ne vienmēr bijuši tik sausas un tukšas vietas, kā redzams šodien. Izrādās, pēdējo 7 miljonu gadu laikā reģionā vairākkārt valdījuši mitri klimatiskie periodi – Arābijas tuksnesis tad pārvērtās par zaļojošu ainavu ar upēm un ezeriem.