K. K. fon Stricka villā norisināsies lekciju cikls par budismu

Visbūtiskākais budistu filozofijas pamatprincips ‘ne-es’ (anātman) noliedz nemainīgas patības - pārlaicīga garīgā principa - pastāvēšanu. Apšaubot mūsu ikdienišķos priekštatus par subjektivitāti, budistu domātāji dvēseles ideju pārnes uz cēloniski saistītu mentālo un fizisko elementu plūsmu. Savukārt mums, balstoties uz ikdienišķo ‘veselo saprātu’ var šķist, ka atmiņa ir viena no tām garīgajām spējām, kas saistīta ar mūsu psiholoģisko nepārtrauktību laikā. Līdzīgās domās bija arī budistu oponenti Indijā, kas uzskatīja, ka atmiņa ir ‘nemainīgā es’ (ātman) īpašība.

Šajās lekcijās varēs iepazīties, kā budistu filozofi definēja atmiņu, neatsaucoties uz ‘es’ kā atcerēšanās faktoru un atmiņu īpašnieku. Nemainīga ‘es’ vietā viņi piedāvā raudzīties uz atmiņu kā cēloniski nosacītu apziņas plūsmu.

Pirmā lekcija, 21. augutsts: Kāpēc budistu tradīcijā atmiņa (smṛti) pārklājās arī ar uzmanību jeb apzinātību? Atmiņas jēdziens seno indiešu tekstos un mūsdienu kognitīvajā psiholoģijā. Atmiņas jēdziena definīcija budistu tradīcijā: atmiņa (smṛti) kā atcerēšanās un uzmanība. Mūsdienās populārais apzinātības jēdziens un tā fundamentālā saistība ar atmiņu.

Otrā lekcija, 22.augusts: Ja nav ‘es’ kas ir tas, kas atminas? Atmiņa (smṛti) ir viens no mentālajiem pamatelementiem, kas kopā ar citiem rada iluzoru priekšstatu par viengabalainu un pašidentisku patību. Budistu domātāji apgalvo, ka viss, kas nepieciešams, lai izskaidrotu atmiņu, ir cēloniski nosacītu apziņas elementu klātbūtne, kuriem piemīt līdzība ar iepriekš pieredzētiem objektiem.

Trešā lekcija, 28. Augusts: Kāpēc, kad mēs kaut ko atminamies, mēs atceramies ne tikai pieredzēto objektu vai situāciju, bet arī to, ka to pieredzējām tieši mēs? ‘Atmiņas arguments’ budistu filosofijā un pašrefleksīvās apziņas pierādījums.

Kaspars Eihmanis ir filosofijas doktors. No 1999. līdz 2014.gadam LU HZF Āzijas studiju nodaļas ķīniešu valodas, vēstures un filosofijas lektors. Doktora grādu ieguvis Taivānas Džendži universitātē. Nodarbojas ar budistu apziņas filosofijas pētniecību. Āzijā nodzīvojis ceturto daļu sava mūža, par filosofiju domā starpkultūru kontekstā.