Senioriem, tāpat kā visiem citiem Latvijas iedzīvotājiem, būtiska ir pārliecība, ka publiskā pārvalde vēlas komunicēt ar sabiedrību un strādāt tās interesēs, veidojot cieņpilnu dialogu, norāda "Senioru Saeimas" priekšsēdētāja Barba Girgensone. Viņa uzsver, ka senioriem ir svarīgi, lai arī viņu viedoklis valsts institūcijās tiktu sadzirdēts un vecāka gadagājuma cilvēku problēmām tiktu pievērsta pienācīga uzmanība.
"Katrs no šodienas pensionāriem ir visu mūžu strādājis, maksājis nodokļus, un katram no viņiem ir tiesības uz cieņpilnu attieksmi no valsts un pašvaldību institūciju puses. Diemžēl realitātē daudziem vecākiem ļaudīm, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti nākas saskarties ar šo institūciju vienaldzību un pat pārākuma demonstrēšanu," viņa uzsvēra, piebilstot, ka tas savukārt daudziem liek domāt, ka valstij viņu problēmas neinteresē.
Baltijas valstīs projektā "Neredzamie" veiktais pētījums liecina, ka Latvijā ir vislielākais "neredzamo" skaits - apmēram 369 000 iedzīvotāju jeb 27,6%. Tie ir cilvēki, kuri savu ienākumu vai dzīves stila dēļ ir sociāli un ekonomiski atstumti vai ierobežoti un pieder sociālajām grupām, kas ir grūti identificējamas vai nemaz neuzrādās oficiālajā statistikā. Šiem cilvēkiem dažādu iemeslu dēļ ir grūti integrēties sabiedrībā un nodrošināt sev ikdienas dzīvei nepieciešamo. Tikmēr augstais "Neredzamo" skaits Latvijā rada augstu sociālo spriedzi un potenciālu risku valsts budžetam," uzsver "Senioru Saeimas" priekšsēdētāja.
Lai šādu cilvēku skaits vēl vairāk nepalielinātos un nenovestu līdz sociālai katastrofai, LSKA ieskatā steidzami nepieciešami visaptveroši pasākumi nabadzības risku novēršanai, tai skaitā savstarpēji saistīta rīcība bezdarba mazināšanai, valsts sociālo pabalstu, sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas politikās, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā personām ar invaliditāti un citi.
"Minētais pētījums apliecina, ka atbalsta politikas veidošanai sociālo jautājumu risināšanas jomā ar oficiālās statistikas datiem nepietiek, ir nepieciešama reāla izpratne par šo cilvēku vajadzībām un viņiem nepieciešamo atbalstu. Jāņem vērā, ka daudzi no šiem cilvēkiem, starp kuriem ir arī vecāka gada gājuma ļaudis, nesaņem sociālo atbalstu no valsts vai pašvaldībām, jo dažādu specifisku iemeslu dēļ tam nekvalificējas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viņi būtu jānoraksta," sacīja Girgensone.
LSKA ieskatā starp gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti vitāli nepieciešamiem pakalpojumiem jāmin arī tāds sociālā atbalsta pakalpojums kā "Drošības poga", kas sniedz iespēju kādas nelaimes vai bīstamas situācijas gadījumā nekavējoties sazināties ar zvanu centru un lūgt pēc palīdzības. Speciālā aprocē vai kulonā iestrādātā signālpoga nodrošina 24 stundu saikni ar zvanu centru un garantē drošības sajūtu gan cilvēkam, kurš saņem "Drošības pogas" pakalpojumu, gan viņa tuviniekiem.
"Drošības poga" bieži vien pašvaldībās ir arī aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas nozīmē, ka atkarībā no ienākumiem, šo pakalpojumu iespējams saņemt arī ar daļēju vai pilnu finansiālu atbalstu, tomēr gadījumos, kad minētais pakalpojums pieejams tikai par maksu, ļoti daudziem senioriem, kuri labprāt to izmantotu, finansiālo iespēju dēļ tas nav pieejams, skaidro Girgensone. Tādēļ LSKA uzskata, ka, piešķirot nepieciešamo valsts finansējumu sociālā atbalsta pakalpojuma "Drošības poga" sniegšanai visā valsts teritorijā, tiktu sasniegti vairāki sociāli svarīgi mērķi, tas ir, veicināta psiholoģiskā drošība senioriem un viņu tuviniekiem, mazināts pansionātu piepildījums, apkopota informācija par senioru veselības stāvokli, atvieglots ģimenes ārstu darbs, atbalstītas NVO, koordinēti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumi, kā arī mazināta sociālā spriedze.
Vēl viena būtiska, gadiem sasāpējusi problēma ir empātijas trūkums dažādu valsts un pašvaldības institūciju, arī medicīnas iestāžu darbinieku attieksmē, uzskata LSKA.
"Bieži no dažādu institūciju darbiniekiem, kuru pienākums cita starpā ir skaidrot iestādes rīcību vai prasības, nākas dzirdēt skaidrojumu, ka "es tikai daru savu darbu", respektīvi, burtiski izpildu iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasības tajās neiedziļinoties un pat neizprotot to jēgu. Nākas konstatēt, ka institūciju darbinieki un arī ģimenes ārsti baidās būt empātiski, jo tādejādi tiks pārkāpts kāds normatīvais regulējums. Diemžēl tas sāpīgi skar seniorus," saka Girgensone.
"Senioru Saeimas" priekšsēdētāja norāda, ka visas identificētās problēmas tiks apkopotas, izanalizētas, kā arī tiks izstrādāti priekšlikumi to risinājumam, kurus LSKA iesniegs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kā arī par attiecīgajiem jautājumiem atbildīgajām ministrijām un institūcijām.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri