Kur Latvijā fiksēti būtiskākie svaigie mizgraužu bojājumi?

Viņš piebilda, ka augsta bojājuma pakāpe saglabājas arī vietās, kurās tā bija novērojama iepriekšējos gados - Lubānas mitrājā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā, īpaši Cēsu, Līgatnes un Siguldas apkārtnēs. No jauna ievērojami postījumi fiksēti arī Pierīgā un Dienvidkurzemes novadā.

Purs stāstīja, ka egļu astoņzobu mizgrauža izplatība turpinās, un to lidošanas intensitāte ir atkarīga gan no teritorijas, gan no laika apstākļiem, kas šogad ir izteikti mainīgi.

Piemēram, 2023.gada pavasarī mizgrauža lidošanai bija piemēroti laika apstākļi - aprīļa sākumā daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pārsniedza 15 grādus, kas bija piemērota mizgraužu lidošanas sākumam un sekmēja pirmās paaudzes lidošanas aktivitāti, skaidroja Purs.

Viņš informēja, ka līdz 2023.gada 2.jūlijam mizgraužu lidošana intensīvāka bija Kurzemē un Vidzemes dienvidrietumu daļā. Vienlaikus, salīdzinot ar 2022.gadu, ļoti būtiski mizgraužu lidošanas aktivitāte palielinājusies visā Latvijas teritorijā.

Tāpat Purs piebilda, ka, patlaban sāk lidot otrās paaudzes mizgraužu vaboles, bet ne visas vaboles dosies uz kokiem - daļa no jaunajām vabolēm dodas ziemot, lai izlidojumu veiktu 2024.gada pavasarī.

Atbildot uz jautājumu, kā meža īpašniekiem vasaras mēnešos iegūt malku pašpatēriņam, Purs uzsvēra, ka jāskatās kādi ir konkrētās zonas ierobežojumi konkrētajā nogabalā un tajā atļautās mežsaimnieciskās darbības. Informācija par zonām pieejama gan Meža valsts reģistrā gan arī "LVM GEO" aplikācijā.

"Visstingrākie ierobežojumi ir A zonā. Ierobežojumi attiecas uz skujkoku audzēm, pārsvarā egļu mežaudzēm, līdz ar to malkas sagāde iespējama pārējās audzēs," teica Purs.

Vienlaikus, vērtējot izsniegto apliecinājumu skaitu sanitārajām cirtēm, Purs norādīja, ka tas nav pārāk liels, bet ir ar pieaugošu tendenci.

"Jebkurā gadījumā, tā ir meža īpašnieku izvēle, kad un kādu darbību veikt, ievērojot meža apsaimniekošanas noteikumus," uzsvēra Purs.

Jau vēstīts, ka egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai līdz 1.septembrim visā Latvijas teritorijā noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi.

VMD dati liecina, ka mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājusies vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās.

Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū. Sauss, silts un bezvēja laiks ir labvēlīgs nosacījums egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.

VMD uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. VMD misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.