Kā informēja "Par" izpilddirektors Miks Celmiņš, Curika norāda, ka pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) panāca vienošanos direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu.
Politiķe atzīmē, ka EP atbalstītā direktīva, ar ko apkaro vardarbību dzimuma dēļ, ietvers arī digitālo vidi. Tās galīga pieņemšana Eiropas Savienības (ES) līmenī gan vēl ir procesā.
"Tomēr tas nenozīmē, ka mums ir jāgaida uz to brīdi, kad lēmums par to tiks pieņemts Eiropas līmenī. Mums jau tagad ir jādomā par iespējamu regulējumu un jāskatās nopietni uz draudiem, kas no digitālās telpas ienāk daudzu sieviešu dzīvēs," akcentē Curika.
"Par" valdes locekle kā vienu no problēmām min naida komentārus internetā, gan vajāšanu sociālajos tīklos un to, cik nepasargātas ir sievietes no šāda veida uzbrukumiem, tajā skaitā, tā saucamās atriebības pornogrāfijas. Piemēram, partnera, tajā skaitā, sieviešu intīma rakstura fotogrāfijas vai video pēc attiecību beigām bijušais dzīvesbiedrs var nolemt nopludināt tīmeklī.
Pašlaik sievietes, kuras ar to saskārušās, nav pasargātas, akcentē Curika. "Likumdošana nespēj iet līdzi laikam, savukārt sociālie tīkli ir ārkārtīgi lēni, lai šo saturu izņemtu. Nereti šie materiāli tā arī tur paliek, kopā ar neaizsargātības un bezspēcības sajūtu," pauž politiķe.
"Par" pārstāvji norāda, ka viens no jaunākajiem digitālās vardarbības veidiem ir mākslīgā intelekta jeb AI ģenerēta pornogrāfija. Jau pašlaik pilsoniskās aktīvistes un arī žurnālistes ir piedzīvojušas, ka viņu attēli un video tiek izmantoti, lai ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerētu pazemojošu, cieņu aizskarošu pornogrāfiju.
Viens no aspektiem, par kuriem Latvijā runāts mazāk ir vardarbība pret sievietēm un LGBT+ kopienu tiešsaistē un direktīva būtu pozitīvs solis ceļā uz sieviešu un LGBTQ+ tiesību aizsardzību internetā, atzīmē Curika.
Tāpat ES dokumenta projektā iekļauta arī atruna par atbalstu kibervardarbības upuriem. Attiecīgā norma uzliktu dalībvalstīm pienākumu palīdzēt cietušajiem sazināties ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, saglabāt un dokumentēt pierādījumus.
Latvijai kibervardarbība nav bijusi prioritāte - kiberpolicista izveide ir tikai procesā, lielai daļai policistu nav pieejas sociālajiem tīkliem vai izpratnes par to, ka vardarbības draudi no interneta viegli var pārvērsties draudos fiziskajā telpā, atzīmē "Par" valdes locekle.
Tagad, kad gan ES Parlaments, gan ES Padome ir pieņēmuši lēmumu par galīgajiem tekstiem, nākamais posms ir starpinstitūciju sarunas.
Sarunu noslēgšanos pieļauj Spānijas prezidentūras laikā šogad, ja izmaiņas Spānijas nostājā neieviesīs šīs valsts vēlēšanu iznākums.
"Diemžēl šobrīd Latvija ir iesprūdusi bezjēdzīgās diskusijās par to, kas ir dzimums un dzimte, tādā veidā novilcinot tik ļoti nepieciešamus lēmumus, kas pasargātu jaunas meitenes un sievietes jau šodien," atzīmē Curika.
Kā ziņots, Latvijā valdības līmenī notiek apspriešana par Stambulas konvencijas jeb konvencijas pret vardarbību pret sievietēm ratificēšanu.
Jau vēstīts, ka "Par" veido partiju apvienību PLI (iepriekšējais nosaukums "Attīstībai/Par"), kurai 14.Saeimas vēlēšanās pietrūka tikai 250 balsis iekļūšanai parlamentā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri