Līdz 17.jūlijam jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma otrajā ceturksnī

Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 24.jūlijam.

Kapitāla aktīvi ir akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti, ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos, parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos.

Tāpat kapitāla aktīvi ir nekustamais īpašums, ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības, uzņēmums Komerclikuma izpratnē, intelektuālā īpašuma objekti, ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā, virtuālā valūta.

Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma VID aicina iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks - vednis "Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma - DK veidlapas aizpildīšanai". Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura.

Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā "Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi" un to var aizpildīt un atsūtīt arī pa pastu uz adresi "Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978.

Nekustamā īpašuma atsavināšana, tostarp pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma vēlams konsultēties VID un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

VID vērš uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, tostarp pārdošanas, kas atbilst vismaz vienai no trīs pazīmēm.

Piemēram, īpašums ir īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir deklarētā dzīvesvieta.

Tāpat nodoklis nav jāmaksā, ja īpašums ir īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums.

Nodoklis nav jāmaksā arī tad, ja tas ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Piemēram, ja cilvēks savu vienīgo nekustamo īpašumu, kas nav bijis tā īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus, pārdod 2023.gada 3.jūnijā un 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma pārdošanas dienas ienākums no jauna netiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, tiek uzskatīts, ka 2024.gada 3.jūnijā cilvēks ir guvis ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas. Šādā gadījumā 2024.gada jūlijā cilvēkam būs jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Svarīgs priekšnoteikums attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību pastāvēšanas ilgumu, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.