Pilotprojektā izmantotie bezpilota lidaparāti veic gan elektrolīniju fotofiksācijas, gan arī noskenē tās, izmantojot aerolāzerskēnēšanas tehnoloģiju (LIDAR sensori), kas ļauj ar augstu precizitāti noteikt arī veģetācijas apjomu aizsargjoslās un citas elektrotīkla apsekošanā būtiskas ģeotelpiskās detaļas.
"Šajā pilotprojektā sadarbojamies ar uzņēmumu, kas iepriekš ir guvis plašu pieredzi, veicot elektrotīkla defektēšanu un datu ievākšanu arī kaimiņvalstī Igaunijā. Attiecīgi, šīs tehnoloģijas jau ir pārbaudītas praksē ļoti līdzīgos apstākļos. Tā kā "Sadales tīkla" nemainīga prioritāte ir kvalitatīva un droša elektroapgāde, strādājam pie jaunāko tehnoloģisko risinājumu testēšanas, lai elektrotīkla defektēšanu, kas ir neatņemama infrastruktūras uzturēšanas sastāvdaļa, padarītu arvien efektīvāku un precīzāku. Būtiski, ka datu analīzes programmatūras pamatā ir mašīnmācīšanās tehnoloģija, kas nozīmē, ka ar katras jaunas iegūtās datu kopas analīzi ir iespējams iegūt arvien profesionālākus, datos balstītus rezultātus. Otrs lielais pienesums no šādām tehnoloģijām ir iespēja izstrādāt elektrotīkla digitālo dvīni, kam būtu neatsverama vērtība turpmāko elektrolīniju uzturēšanas darbu plānošanā, efektivizēšanā, " pauž "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
"Esam priecīgi sadarboties ar "Sadales tīklu", lai kopīgi modernizētu elektrotīkla apsekošanas procesu Latvijā. Izmantojot bezpilota lidaparātus, ir iespējams izveidot elektrotīkla digitālo vēsturi, kas būtiski datu salīdzināšanai. Savukārt, izmantojot LIDAR 3D modelēšanu, var veikt precīzus mērījumus koku un krūmu apgriešanai elektrotīkla aizsargjoslas koridorā, kā arī fiksēt defektus, kuri ir redzami tikai no augšas. Tā rezultātā elektroenerģijas sadales operators var vēl efektīvāk pārvaldīt tīklu un operatīvāk prioritizēt nepieciešamos uzlabojumus," komentē "Hepta Airborne" biznesa attīstības vadītājs Elviss Straupenieks.
Pilotprojektā apsekotas gaisvadu elektrolīnijas Talsu un Tukuma novadā, kā arī tuvākajās apkaimēs. Kopumā apsekotas elektrolīnijas 650 kilometru garumā, tostarp 550 kilometri vidējā spriegumā un 100 kilometri zemspriegumā. Iegūtie dati jau ir snieguši ļoti detalizētu ieskatu elektrolīniju stāvoklī, kā arī ļāvuši preventīvi novērst vairākas potenciālas avārijas situācijas.
Būtiski, ka iegūtie dati ne vien ļauj fiksēt elektrotīkla tehnisko stāvokli un sākt darbu pie elektrotīkla digitālā dvīņa izveides, bet ilgtermiņā ļautu arī padziļinātāk izpētīt dažādu elektrolīniju defektu izcelšanās gaitu un cēloņus.
Pilotprojekts organizēts vairākos posmos - jūnijā īstenota noteiktu elektrolīniju apsekošana ar droniem, ievācot datus, bet līdz gada beigām norisināsies iegūto datu analīze un konkrēto elektrolīniju posmu digitālā dvīņa modelēšana.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri