Jānis Citskovskis kļuvis par superministru

Valsts kancelejas nolikums otrdien apspriests Ministru kabineta sēdē. Projekts paredz "precizēt Valsts kancelejas mērķus, funkcijas, uzdevumus, kompetences atbilstoši esošajai faktiskajai situācijai, kā arī... Pārresoru koordinācijas centra pievienošanu Valsts kancelejai".

Tādējādi Latvijas izpildvarā ir izveidots ļoti spēcīgs mehānisms, kura vadītājs atšķirībā no ministriem neiziet cauri vēlēšanu filtram.

Saskaņā ar šo apspriesto normatīvo aktu, Valsts kancelejas darbības mērķis ir:

1) radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un Ministru kabineta saskaņotai darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību;

2) nodrošināt valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un koordināciju;

3) veidot un īstenot valsts pārvaldes attīstības politiku, valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku un valsts pārvaldes komunikācijas politiku, kā arī valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības politiku;

4) sekmēt labas pārvaldības ievērošanu un sabiedrības līdzdalības iespējas valsts pārvaldē.

Valsts kancelejas direktors kopš 2017. g. ir Jānis Citskovskis. Dažādos amatos valdībā strādājis kopš 1997.gada, visilgāk - 17 gadus - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, 2 gadus nostrādājis Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā.

Pēc daudzu ekspertu domām, tieši Valsts kanceleja ir atbildīga par lielāko daļu darbību, kas pandēmijas laikā ierobežoja Latvijas iedzīvotāju ikdienu.

Jaunais Valsts kancelejas darbības mehānisms padarīs to par vecāko attiecībā pret virkni iestāžu.

Norādāms, ka Valsts kanceleja nodrošina ne tikai valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, valsts civildienesta ierēdņu, atlasi (Valsts civildienesta likuma 4. panta otrās daļas 4. punkts), bet arī:

-Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atlasi saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto;

-Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu atlasi saskaņā ar Konkurences likumā noteikto;

-Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atlasi saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteikto;

-Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja un padomes locekļu atlasi saskaņā ar likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto;

-Datu valsts inspekcijas direktora atlasi saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumā noteikto.

Taču valdībā izskatītajos dokumentos nav ne vārda par finanšu līdzekļiem, ko prasīs Valsts kancelejas funkciju paplašināšana.

Voldemārs BURKEVICS