ANO Bēgļu aģentūra ar bažām seko līdzi notikumiem Latvijā

Kā informēja UNHCR, aģentūra "ar bažām seko līdzi notikumiem Latvijā", kur pagājušajā nedēļa Saeima pieņēma grozījumus Valsts robežas likumā un Valsts robežsardzes likumā. Šodien Valsts prezidents šo likumu grozījumus ir izsludinājis oficiālajā izdevumā, līdz ar to tie drīzumā stāsies spēkā.

Organizācija klāsta, ka mēneša sākumā UNHCR pārstāvniecība Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs analizēja grozījumus un "sniedza apsvērumus ar konkrētu ieteikumu kopumu". UNHCR ir bažas, ka izmaiņas likumos veicinās migrantu atpakaļ atraidīšanu, un tādējādi var novest pie tā, ka "personām netiks nodrošināta efektīva piekļuve teritorijai un tiesības pieprasīt patvērumu, kas būtu starptautisko un Eiropas tiesību pārkāpums".

Likuma grozījumi pilnvaro Latvijas robežsargus neļaut ieceļot valstī gadījumā, ja patvēruma meklētājs teritorijā ir ieceļojis nelikumīgi un bez pamatota iemesla nav šķērsojis robežu oficiālā robežšķērsošanas vietā. UNHCR uzstāj, ka tiesības pieprasīt patvērumu ir spēkā neatkarīgi no ierašanās veida - un valsts pienākums esot nodrošināt ieceļošanu, lai izskatītu patvēruma pieteikumu.

Atbilstoši UNHCR pozīcijai, bēgļiem, kas bēg no kara, konfliktiem un vajāšanas, bieži vien nav iespējams izvairīties no ceļošanas, neizpildot nepieciešamās ceļošanas un imigrācijas prasības, lai legāli izceļotu un ieceļotu valstīs. Ja personām, kas meklē starptautisko aizsardzību, neļautu piekļūt patvēruma procedūrām, kad tās nelikumīgi ieceļo valstī, tām tiktu liegtas tiesības uz patvērumu un neizraidīšanas principu, kas paredz nevienu nesūtīt atpakaļ situācijā, kurā viņa dzīvība varētu būt apdraudēta.

Latvijas varasiestādes jau ilgstoši skaidro, ka lielākā daļa bēgļu plūsmas uz valsts austrumu robežas ir Baltkrievijas un arī Krievijas mākslīgi organizēta un ir daļa no hibrīdkara, kas vērsts pret Latviju un Eiropas Savienību kopumā.

UNHCR arī satrauc tas, ka likuma grozījumos nav precizēts, kā būtu jāveic izvērtējums, lai atteiktu ieceļošanu patvēruma meklētājiem, kas ierodas nelikumīgi, un ka tas netiks dokumentēts. Šāda pieeja varot novest pie tā, ka lēmumi būs bez procesuālām garantijām, nebūs individualizēti un piemēroti, pastāvot kolektīvas izraidīšanas riskam, ja individuālie apstākļi, tiesības un vajadzības netiks ņemtas vērā.

UNHCR atzīstot Latvijas bažas par drošību, un aģentūra pauž skaidru nosodījumu jebkādai bēgļu un migrantu instrumentalizācijai no valstu puses. Tas rada nopietnus riskus un cilvēku ciešanas. Vienlaikus UNHCR uzstāj, ka efektīva robežpārvaldība ir iespējama, vienlaikus ievērojot cilvēka pamattiesības, tostarp tiesības meklēt patvērumu.

UNHCR uzskata, ka visas personas, kas izsaka vēlmi meklēt patvērumu, neatkarīgi no tā, kā un kur tās ir šķērsojušas robežu, ir jāuzņem teritorijā un jānovirza uz patvēruma procedūru.

UNHCR atzinīgi vērtē konstruktīvo dialogu ar partneriem Latvijā. Aģentūra pauž gatavību turpināt iesaistīties, lai sniegtu skaidrību, norādījumus un tehnisko palīdzību, lai palīdzētu nodrošināt, ka Latvijas tiesību akti un robežprocedūras pilnībā atbilst starptautiskajām prasībām.

Kā vēstīts, Saeima 22.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātos grozījumus likumā, kas nosaka plašākas robežsargu tiesības nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī.

Likums paredz, ka, lai nodrošinātu funkciju izpildi, robežsardze novērš preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām. Tā vietā attiecīgā redakcija tagad izteikta, ka robežsardze novērš personu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām.

Tāpat likumā iekļauta jauna norma, kas nosaka, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības neļaut personai ieceļot valstī tam neparedzētā vietā un laikā (vajadzības gadījumā iespēju robežās sniedzot primāro nodrošinājumu), ja nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi par tūlītēju ieceļošanas nepieciešamību.

Tāpat noteikts, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai novērstu personas nelikumīgu ieceļošanu valstī tam neparedzētajā vietā un laikā.

Jau ziņots, ka valdība 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10.augustam. Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.

IeM norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz ES un NATO.

Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiekot saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.