Pēc skolu slēgšanas daļa skolotāju izies no izglītības sistēmas aprites

Viņš norādīja, ka pašlaik situācija lielākajā daļā lielo pilsētu skolu ir pieņemama un ir spēja uzņemt skolēnus, ja blakus esošajos novados tiek slēgtas mazākas skolas. Tomēr, lai nodrošinātu izglītības nepārtrauktību un pieejamību, ir svarīgi, lai valstī būtu vienots stratēģiskais plāns izglītības jautājumos, lai novadi to plānveidīgi risinātu kopā ar tuvāko lielo pilsētu.

"Turklāt šis plāns ir jāvērtē ilgākā laika nogrieznī, nevis tikai šodienas kontekstā. Šī brīža situācija vēl nenozīmē, ka tāda tā būs mūžīgi. Nav nekādas jēgas būvēt jaunu skolu, jo pašlaik ir skolēnu pieplūdums, ja demogrāfiskās tendences liecina, ka pēc noteikta laika tā var stāvēt pustukša," uzsvēra Audzišs.

Viņš arī atzīmēja, ka daudz lielākas bažas pašlaik ir par skolotāju pietiekamību, jo ir skaidrs, ka, arī slēdzot mazās skolas, daļa skolotāju izvēlēsies nepamest līdzšinējās dzīvesvietas un nepāries uz darbu lielajās pilsētās.

"Ja skola tiek slēgta, tad daļa skolotāju, kuri jūt izaicinājumu vēl darboties šajā amatā, noteikti ies līdzi skolēniem un mēģinās kāpt pa karjeras kāpnēm. Bet daļa skolotāju, visdrīzāk, atteiksies, paliks savā līdzšinējā dzīvesvietā un attiecīgi izies no izglītības sistēmas aprites. Jā, šī ir problēma, un tā arī plānveidīgi ir jārisina," teica LLPA izpilddirektors.

Audzišs atgādināja, ka pašlaik tiek lēsts, ka valstī ir līdz pat 4000 skolotāju iztrūkums un ir skaidrs, ka to uzreiz atrisināt nevar. Turklāt skolotāju atalgojums ir tikai viena no problēmām, jo tāpat ir jādomā par skolotāja profesijas prestiža celšanu, slodzes balansēšanu un pieejamiem metodiskajiem materiāliem.

Audzišs arī atzina, ka neredz lielu pozitīvu efektu no lēmumiem, kas tika pieņemti pēc skolotāju streika, jo tos drīzāk var vērtēt kā kompromisu.

"Solītais papildu finansējums tika rasts, bet tas nav tik daudz, lai varētu celt skolotāja profesijas prestižu un pieprasījumu. Skatīsimies, kas vēl būs 1.septembrī un vai finansējums tiks palielināts vajadzīgajā apjomā, vai arī tomēr pašvaldībām nāksies no sava budžeta skolotājiem maksāt klāt papildus, lai izpildītu valdības solīto," sacīja LLPA izpilddirektors.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001.gadā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 10 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.