Saeima noraida visus 4 opozīcijas pieprasījumus Kariņa valdības ministriem

Ceturtdien tika noraidīts deputātu grupas pieprasījumu Zemkopības ministram Didzim Šmitam (AS) par ārkārtas situācijas izsludināšanu piensaimniecības nozarē.

Par ārkārtas situācijas izsludināšanu iestājās deputāts Kaspars Melnis (ZZS), kurš atgādināja gan par piena cenas straujo kritumu, gan par lielajām salnām un maijā fiksēto rekordsausumu. Tas viss būtiski ietekmēšos šī gada ražu.

Tika noraidīts Alekseja Rosļikova partijas sagatavotais pieprasījums kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu piemērot sodu par vārda "deportācija" lietošanu. Kā ziņots, NEPLP piemēroja 8500 eiro administratīvo sodu "Tvnet" par, tās ieskatā, nepareizu vārda "deportācija" lietošanu "Tvnet" krievu valodas versijas intervijā ar Rosļikovu.

Kā tika norādīts Saeimas sēdē, NEPLP ir neatkarīga iestāde, kas nav ne Kultūras ministrijas pakļautībā, ne pārraudzībā.

Tika noraidīts arī Rosļikova partijas pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV) "Par izglītības programmas īstenošanu". Opozīcijas deputāti ir neapmierināti ar speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.

Nataļja Marčenko-Jodko (S) skaidroja, ka partija satraucoties par bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, redzes un dzirdes invalīdiem un citiem. Opozīcijas skatījumā, esot būtiski, kādā valodā notiek nodarbības šiem bērniem.

Savukārt Čakša uzsvēra, ka valstī izglītības sistēma ir jāveido pēc "vienotas skolas" principiem, jo mācības valsts valodā dod iespējas visiem bērniem un ir svarīgas vienotas sabiedrības vienošanai. "Ja gribam nodrošināt bērna iespējas funkcionēt sabiedrībā, kur valsts valoda ir latviešu, bērnam šādi tiek piedāvātas lielākas iespējas," teica Čakša.

Tika noraidīts pieprasījums ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA) par elektroenerģijas tarifu būtiskā kāpuma ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju, uzņēmumu konkurētspēju un inflācijas pieaugumu.

Deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS) uzsvēra, ka kopējā ietekme uz ekonomiku būšot 1,1% inflācijas pieauguma. Atsevišķām patērētāju grupām, piemēram, mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmējiem, elektrības piegādes tarifs palielināšotis vidēji divas reizes, tādējādi tiks palielināta nevienlīdzības plaisa.

Rokpelnis arī piebilda, ka pēc jauno tarifu stāšanās spēkā, Latvijā elektrības patērētāji maksās vairāk par elektrības piegādi nekā Lietuvā un Igaunijā.

LETA jau ziņoja, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi "Sadales tīkla" un "Augstspriegumu tīkla" jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

"Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Kā ziņots, pirms nedēļas Saeima ārkārtas sēdē noraidīja opozīcijas partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Stabilitātei" iesniegto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV). "Par" demisijas pieprasījumu balsoja 42 deputāti, "pret" bija 53 parlamentārietis, bet neviens neatturējās.