Valsts izglītības satura centrs (VISC) nākamā gada budžetā cer iegūt finansējumu digitālās lasītprasmes risinājumiem, jo ilgāka kavēšanās nākotnē nozīmēs lielākus robus bērnu prasmēs, pauda VISC vadītāja Liene Voroņenko.
Šobrīd neesot iespējams pateikt, cik šādu risinājumu ieviešana varētu izmaksāt. Ja pieteikums gūs apstiprinājumu, precīzākas izmaksas varētu būt zināmas augustā vai septembrī. Vienlaikus svarīgi esot turpināt darbu pie trūkstošo tradicionālo mācību līdzekļu izstrādes.
Runājot par digitālās lasītprasmes attīstīšanu, Voroņenko atzīmēja, ka tā būtu jāskata plašāk nekā grāmatu pieejamība elektroniski - digitālā lasītprasme ir arī iespēja saprast interaktīvu saturu, kā arī uzrunāt cilvēkus tiešsaistē. Tāpat nākotnē testi, pārbaudes darbi un citi novērtējoši rīki būs digitālā formātā, un bērniem būs jāmāk ar tiem rīkoties, tostarp tos lasīt.
Voroņenko pauda, ka lielu daļu bērnu vairs neuzrunājot tradicionālā lasītprasme, līdz ar ko digitālās lasītprasmes instrumenti varētu būt viens no veidiem, kā bērniem radīt interesi kļūt lasošiem.
VISC ir sācis eksperimentēt ar digitālā satura radīšanu, piemēram, rīkojot olimpiādes tiešsaistē. Šogad pirmo reizi vidusskolēni tiešsaistē kārto trīs augstākā līmeņa eksāmenus - programmēšanā, ģeogrāfijā, kā arī kultūrā un mākslā. Kā veiksmīgu piemēru Voroņenko uzskata mājaslapu "atbalstsizcilibai.lv", kur lasītprasmes uzdevumi sniegti caur digitālo prizmu.
Jau vēstīts, 16.maijā tika paziņoti starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma "PIRLS 2021" rezultāti. Kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē vidēji novērtēti ar 528 punktiem, kas ir augstāk par pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem. Vienlaikus kopš 2016.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, Latvijas rādītājos redzams nozīmīgs prasmju kritums.
Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) redzējumā būtu nepieciešams attīstīt digitālai lasītprasmei pielāgotu saturu, jau pirmsskolas un sākumskolas posmā bērnu interesei par tehnoloģijām "atbildot ar kvalitatīviem tekstiem un lasīšanas materiāliem".
Čakša pauda, ka lasītprasme sevī ietver daudz vairāk par spēju tikai burtot. Ja iztrūkst lasītprasme, skolēns nevar piedalīties citos domāšanas vingrinājumos, līdz ar ko tiek kavēta arī STEM priekšmetu apgūšana un izpratne.