Oficiāli! Rinkēvičs ticis izvirzīts Valsts prezidenta amatam

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Galvenie argumenti par labu Rinkēvičam ir, ka no politikā esošajiem Rinkēvičs ar savu pieredzi ir viskvalificētākais kandidāts šim amatam, tajā skaitā, lai varētu pārstāvēt Latviju starptautiski, uzsvēra premjers. Kariņš atzīmēja, ka Rinkēvičs tieši "pielika roku" jeb bija iesaistīts darbā, lai Latvija iestātos NATO, tolaik strādājot Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā.

Tāpat uzteicama Rinkēviča pieredze sadarbībā ar Eiropas Savienības un OECD partneriem, norādīja valdības vadītājs. Kariņš arī atzīmēja, ka politikā būtiski arī personīgi pazīt citu valstu spēlētājus. Ministru prezidents uzsvēra, ka ārlietu ministrs ir absolūti prognozējams kandidāts un ka tā ir "patīkama sagadīšanās", ka "viskompetentākais un visgatavākais" Valsts prezidenta kandidāts ir "JV politiķis".

Pats Rinkēvičs pateicās kolēģiem frakcijā un Ministru prezidentam par sniegto uzticību un uzsvēra, ka nākamajam Valsts prezidentam galvenais uzdevums ir iekšējā un ārējā drošība, ņemot vērā ārkārtīgi mainīgo starptautisko vidi, Krievijas īstenoto karu pret Ukrainu.

Rinkēvičs pauda, ka vēlas redzēt Latvijas daudz straujāku, daudz dinamiskāku rīcību gan tautsaimniecības jomā, gan jautājumos par cilvēktiesību standartu ievērošanu. Ja Saeima "dāvās šo uzticību", tad attiecīgos jautājumus politiķis ir gatavs turēt augstā līmenī Valsts prezidenta dienaskārtībā, sacīja Valsts prezidenta amata kandidāts.

Atbildot uz jautājumiem, Rinkēvičs uzsvēra, ka līdz 31.maijam, kad paredzētas Valsts prezidenta vēlēšanas, gaidāms grūts darbs, piedaloties debatēs, tiekoties ar Saeimas partiju frakcijām, un ir jāsaprot, ka šajā procesā "nekas nav garantēts".

Rinkēvičs dzimis 1973.gadā Jūrmalā.

Rinkēvičs absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo Resursu Stratēģijas Industriālo koledžā.

Rinkēvičs 90.gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā kopš 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa - AM valsts sekretāra - amatu.

Tāpat Rinkēvičs no 2002. līdz 2003.gadam bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim Rinkēvičs ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.

No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.

Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.

Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska valdībā un Kariņa nu jau abās valdībās.

2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā "Vienotība". 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no partiju apvienības "Jaunā vienotība" saraksta.

Rinkēvičs ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, kā arī saņēmis NATO un vairāku Latvijas sabiedroto ārvalstu augstus apbalvojumus.

JV izšķīrusies virzīt savu kandidātu prezidenta amatam pēc tam, kad līdzšinējais politiskā spēka favorīts - esošais Valsts prezidents Egils Levits - paziņoja, ka uz otro pilnvaru termiņu tomēr nekandidēs.

Pirms tam JV politiķi ir pauduši, ka vēlētos, lai trīs koalīcijas partijas vienotos par vienu Valsts prezidenta amata kandidātu, kas gan līdz šim nav izdevies.

Līdz ceturtdienai Valsts prezidenta amatam oficiāli ir pieteikts viens kandidāts - "Apvienotais saraksts" amatam virza savu sākotnējo premjera amata kandidātu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu. Pilnīgi droša atbalsta ievēlēšanai viņam nav, jo koalīcijas partneri viņam nav pauduši atbalstu un viņa ievēlēšana var balstīties uz opozīcijas balsīm.

Levits sākotnēji piekrita, taču vēlāk atsauca savu kandidatūru uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Viņu uz amatu grasījās virzīt Nacionālā apvienība (NA) un atbalstīja lielākā koalīcijas partija - JV. Ar NA un JV balsīm tomēr būtu daudz par maz Levita pārvēlēšanai.

Opozīcijas partija "Progresīvie" ceturtdien paziņoja, ka Valsts prezidenta amatam virzīs publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto.

Citi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nav pauduši gatavību izvirzīt pretendentus Valsts prezidenta amatam. Kandidātu pieteikšana noslēgsies sestdien, bet Valsts prezidenta vēlēšanas notiks maija izskaņā.