Aprit 33 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Saeima sanāks uz Neatkarības atjaunošanas 33.gadadienai veltīto svinīgo sēdi

Šodien, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Saeima sanāks uz svinīgo sēdi, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Sēdē, kas sāksies plkst.12, uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

Sēdē tradicionāli aicināts piedalīties Valsts prezidents, bijušie Valsts prezidenti, bijušie Saeimas priekšsēdētāji, Ministru kabineta locekļi, Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ārvalstu diplomātiskais korpuss un starptautisko organizāciju pārstāvniecību vadītāji Latvijā.

Ikviens interesents svinīgajai sēdei varēs sekot līdzi tiešraidē Saeimas mājaslapā, parlamenta "Facebook" kontā, kā arī Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.

4.maijā paredzēta arī virkne citu svinīgu pasākumu, kuros piedalīsies Saeimas deputāti, tostarp pasākums "Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai". Akcijas laikā, atbalstot Ukrainu cīņā par neatkarību, Saeimas priekšsēdētājs, 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka un Rīgas domes vadība Neatkarības laukumā stādīs ziedus Ukrainas karoga krāsās.