Eksperti: Nevar strikti aizliegt mākslīgā intelekta rīku izmantošanu studijās

Vienlaikus viņš norādīja, ka aizliegums izmantot mākslīgā intelekta rīkus var būt atsevišķos kursos, bet atkal konkrētos kursos var veicināt šo rīku, piemēram "ChatGPT", izmantošanu.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka ir nepieciešams nodalīt jomas, kurās izmantošana ir jāierobežo, un kurās - jāveicina.

Runājot par to, vai mākslīgā intelekta radīts teksts ir uzskatāms par plaģiātu, LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska sacīja, ka plaģiāta jēdziens mākslīgā intelekta rīkam "ChatGPT" radītajiem tekstiem nav pielietojams, jo plaģiāts pēc definīcijas ir cita autora darba uzdošana par savu, bet nodēvēt mākslīgo intelektu par autoru nav īsti pieņemami.

"Šajā gadījumā būtu jārunā par neatļautu palīglīdzekļu izmantošanu mācību darbā, nevis plaģiātu, lai mākslīgajam intelektam netiktu piedēvēta autorība, kas būtu nepamatota antropomorfizācija," sacīja Mežinska.

Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās attīstības departamenta Digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja Anda Baklāne norādīja, ka pašreiz pasaulē daļa augstskolu aizliedz izmantot mākslīgā intelekta rīkus studiju procesā, tomēr vienlaikus ir vairākas augstskolas, kas jau tagad veido noteikumus, kas jāievēro, izmantojot mākslīgo intelektu. Tostarp tiek minēti dažādi drošības noteikumi, gan tas, kā atsaukties uz mākslīgā intelekta radīto tekstu, kā arī dažādi citi aspekti, kas jāievēro, darbojoties ar mākslīgā intelekta rīkiem.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka vispirms ir būtiski definēt, kādi ir noteikumi, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus augstākajā izglītībā - kad tos var izmantot un kad ne, savukārt jau pēc tam ir jādomā par to, kā noteikt, kad "ChatGPT" izmantošana ir sodāma un kā iespējams konstatēt izmantošanu. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka definēt noteikumus ir viens, bet tos pielietot jau ir cita atbildība.

Konferencē humanitāro un eksakto jomu speciālisti apsprieda mākslīgā intelekta radītos izaicinājumus augstākajā izglītībā.