Rīgas vicemērs norāda, ka šobrīd atbildīgais Rīgas domes Īpašuma departaments izstrādājis konkrēta koncepta risinājumu, lai vieta pildītu atpūtas parka funkcijas, kur rīdziniekiem aktīvi pavadīt brīvo laiku.
"Vēsturiski šai vietai bijusi cita nozīme, un Latvijas pirmās neatkarības laikā tur notikušas militāras parādes un Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām," norāda Ratnieks.
Lai pārrunātu iespējamo laukuma izmantošanu nākotnē, Ratnieks un Rīgas domes pārstāvji tikušies ar Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes un Latvijas Kara muzeja pārstāvjiem. Tikšanās laikā nolemts turpināt sadarboties Uzvaras parka atjaunošanas tālāka koncepta izstrādē.
Sarunā no pašvaldības puses piedalījušies Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis, Īpašuma departamenta direktors Vladimirs Ozoliņš, Rīgas galvenā ainavu arhitekte Indra Purs, Rīgas domes Būvniecības pārvaldes priekšnieks Māris Mežzīle un ainavu arhitekte Linda Zaļā.
Uzvaras laukuma statusu šī vieta ieguva pēc pirmā Pasaules kara par godu uzvarai pār bermontiešiem. Pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa iniciatīvas šim laukumam tika izstrādātas skices, kas paredzēja izveidot monumentālu stadionu, kas pēc sava lieluma būtu pielīdzināms tā laika Berlīnes Olimpiskajam stadionam. Šajā vietā tika plānots izveidot pastāvīgu estrādi Dziesmu svētku norisei, kā arī speciāli labiekārtot militārām parādēm. Otrais Pasaules karš un okupācija šīs ieceres apturēja un pārveidoja atbilstoši totalitārisma režīmam un tā ideoloģijai.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri